Menu
 

"Nekā personīga": Par atkritumu nozari atbildīgā VARAM izraisījusi jukas iepakojuma apstrādes biznesā

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Par atkritumu nozari atbildīgā Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izraisījusi jukas un neizpratni izlietotā iepakojuma apstrādes biznesā, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga"

Pēdējos gados šajā jomā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ietekmīgākie spēlētāji sadalījuši Rīgu. Taču ar depozīta sistēmas ieviešanu no nākamā gada viņi zaudēs PET pudeles un skārdenes.

Tagad lielie spēlētāji esot iekārojuši "Rimi" un "Maxima" loģistikas centros savākto iepakojumu. Tas ir tīrs, sašķirots miljoniem vērts materiāls, ko līdz šim tirgotāji nodeva otrreizējai pārstrādei bez starpniekiem.

Kā ziņo TV raidījums, ministrija esot nostājusies atkritumu biznesa pusē. Tirgotājiem bez izvēles iepakojums esot jāatdod pašvaldību izvēlētajiem atkritumu savācējiem.

Lielveikalos un tirdzniecības noliktavās, izsaiņojot pārtiku un sadzīves preces, uzkrājas tūkstošiem tonnu kartona un plēves. Tie ir pārstrādē pieprasīti materiāli. Sašķirota un tīra kartona tonnu pārstrādātāji iepērk par 150 eiro, tīrai plēvei cena ir ap četriem simtiem. To cena arvien aug.

Līdz šim lielveikali un citi, kas gadā savāc simtiem un tūkstošiem tonnu iepakojuma, varēja izvēlēties, kam materiālu nodot tālākai pārstrādei.

Pavasarī par atkritumu jomu atbildīgā VARAM esot mainījusi spēles noteikumus. Vides ministrijas ieskatā tirgotājiem iepakojums jāatdod pašvaldību izraudzītajiem atkritumu apsaimniekotājiem pēc viņu noteikumiem un tarifiem. Lielākajām veikalu ķēdēm tas varot radīt miljonu zaudējumus.

Pavērsiens noticis aprīļa beigās, kad lielākie tirgotāji saņēma VARAM brīdinājumu, ka, nododot iepakojumu pašu izvēlētiem savācējiem, esot pārkāpts likums. To ministrijai norādīja lielāko atkritumu apsaimniekotāju lobija organizācija.

Vēstuli ministrijas vārdā aprīlī parakstīja Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Tobrīd viņa jau bija nolēmusi pamest darbu ministrijā un bija pieteikusies konkursā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas amatu.

Viņa raidījumam skaidro, ka neesot runa par kaut kādām jaunām likuma normām vai interpretācijām. Tās esot spēkā esošas prasības, kas ir bijušas jau tādas diezgan daudz gadus, bet ne visi līdz galam izpratuši, kā tas darbojas. Arī ministrija nekad nav mainījusi šo interpretāciju.

Ministrijā uzskata, ka veikalos un noliktavās savāktā plēve un kartons ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem. Tos savākt un apstrādāt drīkst tikai pašvaldību izraudzītie sadzīves atkritumu apsaimniekotāji. Šāda kārtība bijusi spēkā jau no 2015.gada. Ministrija neesot zinājusi, ka lielie tirgotāji to ignorējuši.

Taču Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā, tāds apgalvojums neesot patiess, jo atkritumu apsaimniekotājus reģistrē un atļaujas izsniedz Valsts vides dienests un esot redzams, kurš apsaimniekotājs darbojas noteiktā teritorijā.

Lielveikalu "Maxima" noliktavas esot Ķekavas novadā, kur pašvaldības konkursā tiesības apsaimniekot sadzīves atkritumus ieguvusi kompānija "Clean R". "Rimi" loģistikas centrs esot "Eko Baltija Vide" teritorijā.

Uzņēmumā skaidro, ka ministrija tirgus sakārtošanā iesaistīta, jo citādi tirgotāji neesot klausījuši.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norāda, ka no Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas nāca iniciatīva. Asociācijas cīņa ar tirgotājiem vai sarunas nekad ne pie kā neesot novedušas. Tirgotāji dzīvojuši savu dzīvi, bet atkritumu apsaimniekotāji - savu. esot pienācis brīdis, kad jāsāk darboties oficiāli.

Lielās pārtikas tirgotāju ķēdes izlietoto iepakojumu savāc centralizēti. Tā pati mašīna, kas aizved preci, atved sašķirotu izlietoto iepakojumu. Pēc tam plēves un kartona iepakojumus bez starpniekiem nodod pārstrādātājam, kas to izmanto kā izejvielu jaunas produkcijas ražošanā. Ieviešot jauno kārtību, cenu diktēs sadzīves atkritumu savācēji.

Kā raidījumam norādīja Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, lieta esot nopietna, jo skars naudu. Runa esot par miljoniem.

Kā norāda raidījums, VARAM likuma skaidrojums un piecus gadus novēlotie mēģinājumi sakārtot iepakojuma apsaimniekošanu smagi atspēlējas nelielām firmām, kas nodrošina plēves un kartona savākšanas servisu mazākām noliktavām un tirgotājiem, kuru bizness tagad ir apdraudēts.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.