Menu
 

DAP: Invazīvo sugu mīļdzīvnieki ir apdraudējums dabas daudzveidībai

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - Dabas aizsardzības pārvalde Foto - Dabas aizsardzības pārvalde

Invazīvās sugas ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Tām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus, un atsevišķas sugas ir arī bīstamas cilvēka veselībai. Lai arī invazīvas sugas ievest, turēt un izplatīt visā Eiropas Savienībā nav atļauts, atsevišķu invazīvo sugu īpatņi Latvijā tiek turēti kā mīļdzīvnieki. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina, pirms jauna mīļdzīvnieka iegādes rūpīgi izpētīt, vai tā nav invazīva suga, lai novērstu tās neapzinātu ieviešanu vai izplatību.

Ar invazīvajām sugām var iepazīties Invazīvo sugu pārvaldniekā – interneta vietnē, kur ikviens var izpētīt teju 50 invazīvo augu un dzīvnieku sugu – gan tās, kas iekļautas ES regulā, gan tās, ko Latvijas zinātnieki atzinuši par invazīvām – svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās, apdraudot vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību.

Arī darkanausu bruņurupucis (Trachemys scripta elegans) un citas rakstainā bruņurupuča (Trachemys scripta) pasugas, kā arī jenots (Procyon lotor), kas Latvijā tiek turēti kā mīļdzīvnieki, ir invazīvas sugas.

Sarkanausu bruņurupucis Latvijā ir ievests kā mīļdzīvnieks, jo pasaulē ar šādu mērķi ir plaši audzēts un izplatīts. Tā dzimtene ir Ziemeļamerika, no kurienes lielā apjomā tas eksportēts tirdzniecībai pasaules zooveikalos un lietošanai pārtikā Austrumāzijā.

Kā skaidro DAP, popularitāti mājdzīvnieku tirgū šī suga ieguva to zemās cenas, mazuļu nelielā izmēra, kā arī skaistā, gaiši zaļi rakstainā bruņu krāsojuma dēļ. Taču bruņurupuču īpašniekiem ir jārēķinās, ka skaistais bruņu krāsojums izzūd, bruņurupucim pieaugot, un ka tie dzīvo līdz pat 50 gadiem. Diemžēl tieši tādēļ nereti cilvēki mēdz no šiem dzīvniekiem atbrīvoties, tos palaižot savvaļā. Latvijā dabā pieaudzis bruņurupucis var labi iedzīvoties, taču pagaidām klimatisko aptākļu dēļ tā olas nespēj sekmīgi atīstīties.

Tie ir visēdāji un pārtiek gan no augu materiāla – piekrastes un ūdensaugu lapām, sēklām, stiebriem un aļģēm, gan no bezmugurkaulniekiem – gliemjiem, spāru kāpuriem, blaktīm, vēžiem. Konkurējot par barību un dzīves telpu, sarkanausu bruņurupucis apdraud mūsu vietējo aizsargājamo purva bruņurupuci.

Tāpat sarkanausu bruņurupuči ir nozīmīgi parazītu un slimību pārnēsātāji. Kopā ar šo bruņurupuci Eiropas faunā ir nonākušas četras parazītu sugas, kuras inficē vietējo purva bruņurupuci. Sarkanausu bruņurupucis ir arī vietējo parazītu (nematožu jeb veltenisko tārpu) sugu, kā arī salmanelozes pārnēsātājs.

“LIFE-IP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska skaidro, ka pagaidām šīs sugas Latvijā vēl nevairojas, taču bažas rada klimata pārmaiņas. Tādēļ svarīgi no savvaļas "izņemt" katru šīs sugas īpatni, lai samazinātu risku, ka kāds pārziemo un sāk vairoties, jo tad invāziju apstādināt jau būs ļoti sarežģīti. Saskaņā ar datiem, ko snieguši DAP sadarbības partneri, pēdējo trīs gadu laikā Latgales Zoodārzs pieņēmis no iedzīvotājiem vidēji 20 sarkanausu bruņurupučus gadā, bet Rīgas Zooloģiskais dārzs – vidēji 25. Tomēr ne visi bruņurupuči, kas īpašniekam kļuvuši par apgrūtinājumu, nonāk zooloģiskajos dārzos – dažreiz tos atrod atkritumu tvertnēs, mežos, pilsētu parkos, ezermalās.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka nebrīvē turētu dzīvnieku izlaišana savvaļā ir aizliegta. Tāpēc aicina – ja šāds mīļdzīvnieks kļuvis par apgrūtinājumu, neizlaist to savvaļā, bet nogādāt zooloģiskajā dārzā vai dzīvnieku patversmē, vai sazināties ar DAP un vienoties par to izņemšanu. Tāpat pārvalde aicina ziņot par jebkuru savvaļā novērotu bruņurupuci. Savukārt pirms savvaļas sugu dzīvnieka iegādes ieteicams rūpīgi izpētīt, vai tā nav invazīva suga un vai nepastāv citi ierobežojumi vai nosacījumi šīs sugas īpatņu turēšanai un tirdzniecībai.

Ar invazīvajām sugām var iepazīties un par tām ziņot Invazīvo sugu pārvaldniekā, interneta vietnē, kas izveidota šogad DAP īstenotajā LIFE integrētajā projektā “LatViaNature”.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.