Menu
 

Aptauja: trīs gadu laikā Latvijā pieaudzis atbalsts "zaļiem" paradumiem

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Kā liecina pētījuma “Baltijas zīmolu tops” ietvaros veiktās pētījumu aģentūras “RAIT” aptaujas rezultāti, “zaļajos” paradumos latvieši atpaliek no  kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Tomēr Latvijas iedzīvotāju “zaļie” paradumi pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojuši pozitīvas izmaiņas: 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šķirot atkritumus ir svarīgi, un tas ir 4 procentpunktu pieaugums kopš 2018. gada, un par 12 procentpunktiem audzis to mājsaimniecību skaits, kas atbildīgi šķiro atkritumus.

Aug arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri gribētu saņemt atlīdzību par dažādu iepakojumu šķirošanu: tā norāda 84% aptaujāto, un šis rādītājs divu gadu laikā audzis par 4 procentpunktiem. Toties, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 4 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi maksāt vairāk par pārstrādājamu vai atkārtoti lietojamu preču iepakojumu. Tāpat nedaudz sarucis atbalsts zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi, un šobrīd tā norāda 59%.

Aptauja rāda, ka šobrīd pilnīgu vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu atbalsta 61% Latvijas iedzīvotāju.

Latvijā par vides aizsardzību interesējas 30% iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā Lietuvā (33%), toties krietni apsteidz Igauniju (22%). Latvieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji (68% pret 73% Igaunijā un 82% Lietuvā), toties visdedzīgāk vēlētos saņemt atlīdzību par atkritumu šķirošanu (84% Latvijā, 78% Lietuvā, 66% Igaunijā).

Tāpat latvieši retāk nekā igauņi vai lietuvieši dodas uz veikalu ar savu maisiņu, izvēlas produktus ar mazāk iepakojuma vai cenšas citādi taupīt dabas resursus, savukārt līdzvērtīgi cenšas taupīt energoresursus – elektrību, ūdeni, siltumu u. tml. Latvijā ir arī vismazāk to, kas redz sevi tuvākajos gados iegādājamies elektroauto (28% pret 33% Igaunijā un 38% Lietuvā).

“Vērtējot kopējo ainu, nozīme tam, vai zīmoli iestājās par zaļāku vidi, vēl arvien ir augsta, taču visticamāk iedzīvotāji sāk vairāk apzināties to, cik būtiska loma ilgtspējas izaugsmē ir viņu pašu ikdienas paradumiem. Tāpat jāņem vērā, ka sabiedrība kļūst arvien gudrāka un pietiekami labi izprot atšķirību starp “zaļu” rīcību un zaļmaldināšanu, kas gadu no gada aug plašumā, jo arvien vairāk zīmolu vēlas izskatīties videi draudzīgi, taču ne vienmēr aiz vārdiem ir arī praktiski darbi. Iedzīvotāji ir kļuvuši izglītotāki un vairs neuzķeras uz eko vai bio saukļiem, tāpēc uzņēmumiem jāņem vērā – vispirms darbi, tad vārdi,” aptaujas datus komentējis Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Latvijas Zaļais punkts norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā audzis gan to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas taupīt energoresursus – elektrību, ūdeni, siltumu utt., gan to, kuri cenšas taupīt dabas resursus, atkārtoti izmantojot iepirkumu maisiņus, atsakoties no plastmasas maisiņiem veikalos, izvēloties produktus, kuriem ir mazāk iepakojuma, u. tml. (73% šogad, 67% – pirms trim gadiem).

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.