Dabas aizsardzības pārvalde aicina iesaistīties lašveidīgo zivju aizsardzībā, ziņojot par maluzvejniekiem
- Autors: LETA
Foto, video - Dabas aizsardzības pārvalde
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu iesaistīties lašveidīgo zivju aizsardzībā un, novērojot aizdomīgu maluzvejnieku rosību upju krastos, par tiem ziņot atbildīgajām iestādēm, informēja DAP dabas izglītības centra "Meža māja" izglītības darba speciāliste Aiga Priede.
Kopš oktobra vidus Latvijas dabā ir sācies lašveidīgo zivju nārsts, kad pieaugušās zivis atgriežas upēs, kur pašas dzimušas, lai nērstu ikrus un gādātu par sugas populāciju. Visi lašveidīgie - laši, taimiņi, sīgas un citas zivis - ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts zvejot.
Priede norāda, ka diemžēl arī šoruden upju tuvumā novērojama maluzvejnieku rosība un ir sākti jau vairāki administratīvā pārkāpuma procesi.
"Nārsts ilgs līdz gadumijai. Šajā laikā vēlams pastaigām un pārgājieniem dabā izvēlēties maršrutus gar upītēm, tādējādi traucējot maluzvejnieku nodomiem. Un, ja manāt ko aizdomīgu, aicinām sazināties ar DAP, zvanot pa tālruni 67 509 545," mudina DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus, piebilstot, ka vēl viens veids, kā mazināt lašveidīgo maluzvejniecību, ir atteikties iegādāties nozvejotās zivis, jo, zūdot pieprasījumam, zudīs arī interese šīs zivis ķert.
Blaus skaidro, ka lašveidīgām zivīm patīk nārstot mazo upju straujtecēs, sevišķi to oļainajos un seklajos posmos, bet līdz šīm vietām jātiek, pārvarot ne vienu vien bebru dambi vai cilvēku radītu šķērsli. Kad divas zivis satiekas, tiek izvēlēta nārstam atbilstoša vieta un ar asti izbīdīti akmeņi, izveidojot mākslīgu bedri jeb ligzdu, kurā nērš ikrus. Vidējs lasis iznērš 10 000 ikru, bet no tiem pēc gadiem upē atgriežas vairs tikai 40-60 jaunu lašu. Ikru attīstība ilgst visu ziemu, un izšķīlušies mazuļi no grunts izlien ap maija sākumu. Visu saldūdens perioda laiku tie dzīvo seklos, krāčainos upju posmos, netālu no nārsta ligzdas vietas. Uz jūru tie gatavi doties viena līdz trīs gadu vecumā.
Šo zivju populācija ir ievērojami sarukusi, jo to būtiski ietekmē maluzvejniecība. Tāpat zivju skaita samazināšanos ietekmē arī upju piesārņojums un nosprostojumi, hidroelektrostacijas un zivju dabīgie ienaidnieki, piebilst DAP.
Arī upju skaits, kurās mājo lašveidīgās zivis, ir sarucis. Piemēram, viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - lasis, vairs atrodams tikai Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.
Lai sargātu lašveidīgo zivju populāciju, DAP vides inspektori nārsta laikā strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos. Cīņā ar maluzvejniekiem tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā, uzsver Priede.