Menu
 

Pētījums: Lorupes un tās pietekas stāvoklis ir ļoti labs taimiņu un strauta foreļu populācijas attīstībai

  • Autors:  LETA
Foto - Siguldas novada pašvaldība Foto - Siguldas novada pašvaldība

Lorupes un tās pietekas pašreizējais stāvoklis kopumā vērtējams kā ļoti labs un optimāli atbilstošs taimiņu un strauta foreļu populācijas attīstībai, informēja Siguldas novada pašvaldībā.

Piedaloties Siguldas novada pašvaldības vadībai un speciālistiem, attālinātā sanāksmē tika prezentēts pētījums "Lorupes zivju faunas un hidromorfoloģisko raksturlielumu izpēte". Tā laikā institūta "Bior" eksperti secinājuši, ka Lorupes un tās pietekas pašreizējais stāvoklis kopumā vērtējams kā ļoti labs un optimāli atbilstošs taimiņu/strauta foreļu populācijas attīstībai, kā arī snieguši savas rekomendācijas upes tālākai izpētei un apsaimniekošanai.

Kā norāda pašvaldībā, pētījuma projekta mērķis bija veikt Lorupes zivju faunas un upes hidromorfoloģiskās un ekoloģiskās kvalitātes izpēti, lai konstatētu upes un tās zivju faunas stāvokli un potenciālos uzlabojumus. Tas īstenots šī gada vasarā aptuveni piecus kilometrus garā Lorupes lejteces daļā, kā arī puskilometru garā posmā Lorupes pietekā.

Projekta laikā veikta zivju uzskaite ar drošu elektrozveju un upes hidromorfoloģisko raksturlielumu izpēte, izmantojot pasaulē atzīto Trout Habitat Score (THS) metodi un River Habitat Survey (RHS) metodi. Tas nozīmē, ka eksperti ik pēc 50 metriem fiksēja upes stāvokli, novērojumus tās apkārtnē, kā arī pārbaudīja ūdenī sastopamo zivju sugas.

Līdzīgi kā citās Gaujas vidusteces pietekās Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Lorupē ir salīdzinoši liels kritums un zema ūdens temperatūra, kas to padara piemērotu taimiņam / strauta forelei un citām ekoloģiski jutīgām zivju sugām.

Izpētes laikā konstatēts pārāk liels smilšu daudzums, kas samazina straujteču izveidošanos. Vienlaikus Lorupē ir vērojama arī salīdzinoši liela cilvēka ietekme. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" eksperti uzskata, ka potenciālie Lorupes stāvokļa pasliktinošie faktori varētu būt bebru radītie aizsprosti, kā arī cilvēku izstaigāti un izbraukāti krasti, maluzvejniecība.

Zivju populācija Lorupē pašlaik nav liela, tādēļ pat desmit zivju nozveja var atstāt ietekmi uz kopējo stāvokli. Tāpat arī motorizēto transportlīdzekļu pēdas ir atstājušas ietekmi, izbraukājot un nobrucinot krastus, ir veicināta smilšu ieplūšana upes gultnē. Savukārt, vērtējot stāvokli Lorupes pietekā, kurā tiek novadīts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ūdens, eksperti nav konstatējuši nedz piesārņojumu, nedz būtisku pasliktinājumu. Gluži pretēji - pietekas ietekā Lorupē ir reģistrēti vislabākie rādītāji.

Pētījuma laikā iegūtie rezultāti ne tikai sniedza informāciju par Lorupes pašreizējo stāvokli un tā uzlabošanas iespējām, bet arī ļaus nākotnē novērtēt upē notikušās izmaiņas un īstenoto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti.

Projekta kopējās izmaksas ir 4657 eiro, no tiem 4100 eiro Valsts Zivju fonda finansējums, bet 557 eiro Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības līdzfinansējums.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.