Saskatīt atkritumu kalnos vērtīgus resursus ^{Apriņķis.lv}

Cūkmens, šķiratlons un citas izglītojošas kampaņas

Dodoties pārgājienos pa mežu vai gar jūras piekrasti, daudzviet redzams, cik daudz atkritumu nonāk vidē. Šī ir problēma, kas satrauc vides aktīvistus visā pasaulē. "Piesārņojuma problēma diemžēl joprojām ir aktuāla arī Latvijas mežos," saka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvis Ainārs Sedlenieks. Atkritumu savākšana 2017. gadā LVM izmaksājusi 50 000 eiro. Lai risinātu meža piesārņojuma problēmu, LVM turpina īstenot kampaņu «Nemēslo mežā!», kuras galvenais varonis ir Cūkmens, īpašu uzmanību veltot arī bērnu izglītošanai bērnudārzos. "Izpratni par tīru mežu nozīmi un atbildību par vidi mums apkārt ir būtiski veidot jau bērnībā," uzver LVM pārstāvis.

Par videi draudzīgu dzīvesveidu un atkritumu šķirošanu sabiedrību jau ilgstoši izglīto AS "Latvijas Zaļais punkts", aicinot cilvēkus veidot paradumus, kas ir vērsti uz vides saudzēšanu. Pamanāmākā no šā brīža aktivitātēm ir izglītojošā kampaņa "Latvijas šķiratlons". "Ir daļa iedzīvotāju, tā dēvētie zaļie, kurus motivē tīra vide un ekoloģija," saka AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis. "Tā ir sabiedrības daļa, kas domā plašāk par patērētāja līmeni un redz pasauli tālāk par sava mājokļa durvīm. Bet ir sarežģītākā daļa, aptuveni 10 procenti sabiedrības, kas nekad nešķiros, un tādi ir ikvienā valstī."

Latvijas Zaļais punkts ir uzņēmums, kas nodrošina pilna cikla iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanu, un sabiedrības izglītošana ir tikai viena no uzņēmuma aktivitātēm. Ar sabiedrības izglītošanas pasākumu organizēšanu nodarbojas arī organizācija "Zaļā josta". K. Zakulis atzīmē, ka gan Latvijas Zaļais punkts, gan "Zaļā josta" darbojas vienā nozarē un to mērķis ir kopīgs – saglabāt tīru vidi nākamajām paaudzēm, rūpēties, lai visi resursi, kas ir izmantojami, tiktu savākti, sašķiroti un nodoti pārstrādei un lai pēc iespējas mazāk būtu jāņem pirmatnējie resursi no dabas.

"Uzņēmums "Zaļā josta", sadarbojoties ar specializētajiem otrreizējo izejvielu savācējiem un atkritumu apsaimniekotājiem, ne vien efektīvi attīstījis dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru Latvijā, bet arī padarījis to pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem," saka SIA "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa. Sadarbojoties ar Latvijas izglītības iestādēm, katru gadu tiek organizētas otrreizējo izejvielu vākšanas kampaņas "Tīrai Latvijai". Tās ietvaros pērn izdevies pārstrādei nogādāt 1049,3 tonnas makulatūras un 35,3 tonnas izlietotu bateriju. L. Kubliņa atzīst, ka Latvijā aizvien aktīvāk attīstās otrreizējo izejvielu pārstrādes industrija. Makulatūru Latvijā pārstrādā gan jaunos olu paliktņos un bretēs, gan sasmalcinot iegūst siltumizolācijas materiālus un uz celulozes šķiedras balstītas celtniecības materiālu komponentes. Savāktās baterijas tiek nogādātas uz pārstrādes rūpnīcām Eiropā.

Pirmais solis – atkritumu šķirošana

Atkritumu daudzums ir cieši saistīts ar patēriņa paradumiem. Cilvēki dzīvo labāk, pērk un patērē vairāk, un, jo vairāk preču, jo vairāk iepakojuma – attiecīgi vairāk arī atkritumu. Lielu daļu no atkritumiem iespējams pārstrādāt, ļaujot tiem pārtapt par jaunu produktu izejmateriāliem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īsteno politiku, kas stingri vērsta uz atkritumu apglabāšanas apjomu samazināšanu, un visiedarbīgākais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai ir tieši atkritumu šķirošana. "Atkritumu šķirošana paredz daudzu iesaistīto pušu sadarbību un izpratni par to, ka atkritumi ir vērtīgs resurss," saka VARAM pārstāve Ieva Upīte. "Lai veicinātu atkritumu šķirošanas paradumu maiņu, VARAM šogad īstenoja informatīvu kampaņu, kas guva plašu publicitāti un iedzīvotāju atsaucību," stāsta I. Upīte. "Viens no secinājumiem, ko ministrija guva, ir, ka iedzīvotāji labprāt šķiro atkritumus, bet šim procesam ir jābūt organizētam vienkāršā un pieejamā veidā."

"Atkritumu šķirošana būtībā ir ļoti vienkārša," saka Latvijas Zaļā punkta direktors K. Zakulis. "Principā šobrīd būtu jābūt trim konteineriem: vienam – stikla pudelēm un burkām, kuras, metot konteinerā, vajadzētu sadauzīt, lai tajā būtu vairāk vietas stiklam; otram – vieglajam plastmasas, kartona, metāla un papīra iepakojumam, kas būtu jāizskalo un pirms izmešanas jāsaplacina; trešajam – sadzīves atkritumiem. No 2020. gada obligāts būs konteiners arī bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, un to, kā tas darbojas, var redzēt Ādažu novadā, kur iedzīvotāji šos atkritumus jau šķiro."

Ādažu novada iedzīvotāji ir vieni no pirmajiem Latvijā, kuriem ir pieejami 37 konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Ādažu novadā atkritumu apsaimniekošanu veic uzņēmums "Eco Baltia vide", un uzņēmuma direktors Jānis Aizbalts teic, ka mēnesī tiek savāktas vidēji 20 tonnas bioloģiski noārdāmo atkritumu. "Atšķirojot nost no sadzīves atkritumiem bioloģiskos, kas ātri satrūd un noder tehniskā komposta ražošanai, poligonā tiek noglabāts daudz mazāk atkritumu," saka J. Aizbalts.

Plastmasas pārstrāde – augstā līmenī

K. Zakulis stāsta, ka Latvijā ļoti veiksmīgi notiek šķiroto plastmasas atkritumu pārstrāde, un to veic rūpnīcā "PET Baltija" Jelgavā, kur tiek pārstrādātas visas Latvijā savāktās PET jeb polietilēnteraftalāta pudeles. No tām tiek ražots izejmateriāls pārslu un granulu formā, ko tālāk izmanto, piemēram, pārtikas iepakojuma ražošanai. "Šāda pudeļu pārstrāde ļauj taupīt naftas resursus, kas ir pirmatnējais materiāls, lai izgatavotu PET pudeles," skaidro K. Zakulis. Uzņēmuma "PET Baltija" direktors Kaspars Fogelmanis informē, ka gada laikā rūpnīcā pārstrādei nonāk 39 000 tonnu PET pudeļu, no kurām tiek saražots  27 000 tonnu pārslu un 3964 tonnu granulu.  

Savukārt Olainē, rūpnīcā "Nordic Plast", kas ir viens no vadošajiem otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā, pārstrādā dažādu veidu plastmasas iepakojumus, no kuriem ikdienā visbiežāk lietotās ir vējstiklu šķidruma kanniņas, šampūnu pudeles, iepakojuma maisiņi, iepakojuma plēve, maizes iepakojuma plēves u.c. Arī šeit galaprodukts ir augstas kvalitātes granulas, ko tālāk izmanto iepakojuma ražošanai. SIA "Nordic Plast" direktors Andris Trumars teic, ka gada laikā uzņēmumā pārstrādā aptuveni 10 000 tonnu plastmasas un saražo aptuveni 7500 tonnu granulu, kas tiek eksportētas uz Eiropas valstīm.

Diemžēl stikla taru – pudeles un burkas – iedzīvotāji joprojām šķiro kūtri, saka vides pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics. Šā gada sākumā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka regulāri stikla atkritumus šķiro tikai 15,7 procenti Rīgas iedzīvotāju. Neregulāri to dara 10,8 procenti aptaujāto. Līdzīga situācija varētu būt arī ārpus Rīgas. Kāpēc tik maz? "Mūsuprāt, galvenā problēma joprojām ir iedzīvotāju slinkums, kas rada dažādas atrunas," saka G. Levics. "Vieglāk ir nešķirot, nosaucot desmitiem iemeslu, kāpēc to nedarīt, nekā uzsākt šķirošanu. Paradumu maiņa prasa daudz laika. Izglītojošas valstiska mēroga kampaņas šo procesu krietni paātrinātu, jo atkritumu apsaimniekotāji ir ieinteresēti, lai iedzīvotāji šķirotu stiklu."

"Zaļās jostas" pārstāve L. Kubliņa stāsta, ka klasisko stikla pārstrādi par jauniem stikla izstrādājumiem, piemēram, burkām vai pudelēm, Latvijā ir aizstājusi stikla atkritumu samalšana, izgatavojot celtniecības materiālus. Šī metode ļauj pārstrādāt salīdzinoši zemas kvalitātes stikla atkritumus, kurus nevarētu izmantot jaunu stikla burku izgatavošanai. Augstvērtīgs sašķirotais stikls nonāk pārstrādes rūpnīcās un atdzimst jaunos stikla izstrādājumos.


Nolietoti apģērbi – izejmateriāls jaunu produktu radīšanai. Laine Lapiņa gatavo attīstošās rotaļlietas bērniem, taupīgi izmantojot katru auduma gabaliņu.

Patērēt mazāk, izmantot vēlreiz un pārstrādāt

Lai arī sabiedrības domas aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā šķiro un nodod pārstrādei vismaz vienu atkritumu veidu, reāli šobrīd Latvijā tiekot pārstrādāta apmēram ceturtā daļa no visiem radītajiem atkritumiem. "Saskaņā ar ES direktīvām 2020. gadā Latvijai būs jāpārstrādā vismaz 50 procenti no radītā atkritumu apjoma," skaidro L. Kubliņa. "Uz to virzās visa atkritumu apsaimniekošanas sistēma valstī. VARAM izstrādā valsts mēroga instrumentus kopējā atkritumu apjoma samazināšanai un atkritumu pārstrādes veicināšanai."

Uzņēmuma "Latvijas Zaļais punkts" direktors K. Zakulis atzīst: šobrīd, kad ekonomiskā situācija ir jūtami uzlabojusies, cilvēki pērk to, kas īsti nav vajadzīgs. «Tieši patērētājs ar savu maciņu balso par to, ko ražotājs ir saražojis un iepakojis,» uzskata K. Zakulis. "Faktiski visu mūsdienās var pārstrādāt. Ja ir dārzs vai privātmāja, tad viss, kas trūd, ir kompostējams un nav jāizmet sadzīves atkritumos. Piemēram, Francijā sabiedrība ir gājusi vēl tālāk un pilotprojektos izmēģina kompostēšanu dzīvoklī, kur kompostam palīdz sliekas. Latvijā sabiedrība nav gatava šādiem risinājumiem, jo uzskata, ka šāds process rada sliktas smakas, bet tā nav, jo kompostēšana notiek speciālās vairāklīmeņu kastītēs. Savukārt komposts lieti noder balkona un istabas augiem."

Līdzīgu kompostēšanas metodi savā ikdienā pielieto bloga "Mammas rokas" autore Laine Lapiņa. "Būdama meitene no laukiem, nespēju mest gurķu mizas miskastē," saka Laine, "tāpēc iegādājos hermētiski noslēdzamu spaini, ko turu uz lodžijas. Pa nedēļu tajā sakrājam organiskos atkritumus, ko nedēļas nogalē vedam uz komposta kaudzi laukos Jaunpiebalgā. Kompostā liekam arī jaunākā bērna pamperus, kurus drīkst kompostēt."

Soli pretī vides saudzēšanai spērusi arī Marija Sološenko, šovasar atverot Rīgā specializētu beziepakojuma veikalu "Burka" un aicinot sabiedrību mainīt iepirkšanās paradumus. Meklējot veidus, kā samazināt atkritumu apjomu, Marija ir radījusi iespēju iegādāties preces bez iepakojuma tieši vajadzīgajā daudzumā. Veikalā ir ierīkots arī speciāls plaukts, kur var atstāt nevajadzīgās stikla burkas, kas var noderēt citiem. "Tam ir negaidīti liela atsaucība," saka veikala īpašniece. "Vieni nes savas burciņas un priecājas, ka tās var kādam noderēt, savukārt citi, arī redzami turīgi ļaudis, labprāt tās izmanto, ja uz veikalu atnākuši tukšām rokām."


Veikala "Burka" īpašniece Marija Sološenko aicina atteikties no plastmasas iepakojuma un produktu iesaiņošanai izmantot stikla burciņas. Veikalā ierīkota vieta, kur ikviens var gan atstāt, gan paņemt burkas.

Resursu otrā dzīve jeb lupatiņu un stikla pudeļu pārvērtības

Sabiedrībā arvien lielāku atsaucību gūst zero waste filozofija, kas aicina radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, kā arī paraudzīties uz tiem kā uz izmantojamiem resursiem. Ir daudz praktisku un radošu ideju, ko iesākt ar vecām lietām vai atkritumiem. Bloga "Mammas rokas" autore Laine Lapiņa ir spilgts piemērs tam, kā no nevajadzīgām lietām radīt ko jaunu, proti, viņa no lietotu apģērbu auduma darina attīstošās rotaļlietas bērniem. Lielisks šo resursu ieguves avots ir lietoto apģērbu veikali. Materiālu rotaļlietu gatavošanai (apģērbi, iekrājušies audumi utt.) mēdzot atdot arī cilvēki, kuriem pašiem to vairs nevajag, bet Laines meistarīgajās rokās tas atdzimst un sāk jaunu dzīvi kā rotaļlieta, auduma maisiņš utt. Laine teic, ka lietu ārā nemešanas kultūru ar savu piemēru viņai iemācījusi vecvecmamma: "Viņa tamborēja tepiķīšus no ballīšu šņorēm, ārdīja ārā vecus, no lietoto apģērbu veikaliem atnestus džemperus un adīja zeķes. Mēs esam izauguši šādas kultūras ieskauti, mums mājās tas ir pašsaprotami, un arī mani bērni skatās uz priekšmetiem kā uz potenciāli otrreiz izmantojamiem."

Savukārt māksliniece Marta Ģibiete ir atradusi risinājumu tam, kā lietderīgi izmantot vecas stikla pudeles. Arī savās ikdienas gaitās Marta cenšas pieturēties pie dabai draudzīgas saimniekošanas. "Kopš bērnības, kad skolas brīvdienas pavadīju laukos pie omes, zinu, ka katrai ārā metamai lietai vai produktam ir sava vieta: papīri – pie krāsns, mizas – govs spainī, serdes – kompostkaudzē, gaļas pārpalikumi – suņiem, drēbes izmantoja saimniecībā, stikla tara tika taupīta sulām, kompotiem un marinējumiem. Toreiz nebija tāds mantu kults un patēriņš kā mūsdienās," saka M. Ģibiete. Arī šodien viņas ģimene dzīvo pēc līdzīgiem principiem, un savā mākslinieciskajā darbībā Marta izmanto materiālu līdz pat pēdējam stūrītim. Tur, kur citi saskata nevajadzīgus atkritumus, radošs cilvēks saredz resursus; tā no visparastākajām pudelēm rodas jauni produkti. Tas sācies kā nejaušs eksperiments ar stikla pudeļu ievietošanu krāsnī, un šis atklājums devis ideju trauku radīšanai. "Pudeļtrauki ir amizanti, cilvēkiem tie patīk," stāsta māksliniece. "Ir arī korporatīvie pasūtījumi, kad pudeļtraukus izvēlas dāvanām." M. Ģibiete priecājas, ka cilvēki nekautrējas no produktiem, kas radīti otrreizējas pārstrādes procesā. Māksliniece neparastā autortehnikā, kausējot stiklu, veido dažādas lietas – sākot no auskariem līdz pat lielām vitrāžām, gaismas objektiem interjeros, izstāžu darbiem.

"Pie mums, salīdzinot ar Rietumu pasauli, dizaina lietas, kas radītas no atkritumiem, nav tik populāras, bet ir klienti, kas novērtē ideju un oriģinālu dizainu," saka M. Ģibiete. "Arī dizaineri arvien vairāk strādā ar otrreizējo pārstrādi, un arvien biežāk vecām, nevajadzīgām lietām tiek dota jauna dzīve."

Mūsu ikdienas rīcība ietekmē atkritumu kalnu veidošanos. Apzinoties, cik būtiska ir atkritumu šķirošana, lai tie nonāktu pārstādē, tiek sperts jau pirmais solis. Piedomāt pie tā, ko un kur izmest, bet pirms izmešanas apsvērt – varbūt to var izmantot otrreiz, bet varbūt tas ir pārstrādājams pašu rokām? Reizēm tieši pirmie soļi ir tie grūtākie.


Māksliniece Marta Ģibiete no parastām stikla pudelēm gatavo amizantus un arī praktiskus dizaina priekšmetus – pudeļtraukus.