Menu
 

Pētījums: Vides problēmas Latvijas iedzīvotāji neuztver kā galvenos draudus un apšauba arī klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Vides problēmas Latvijas iedzīvotāji neuztver kā galvenos draudus un apšauba arī klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz Latvijas teritoriju, secināts secināts Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā nākušajā monogrāfijā "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu".

Pētnieki secinājuši, ka lielāka nozīme tiek piešķirta ekonomiskajai drošībai, tādēļ vides problēmas tiek biežāk uztvertas no tautsaimniecības skatpunkta. Tajā pašā laikā fokusa grupu interviju rezultāti liecina, kuras no vides jomām nav nozīmīgas iedzīvotāju skatījumā.

Piemēram, sabiedriskās domas aptaujās biežāk minētā tēma - atkritumi - parādījās tikai dažās fokusa grupās. Nākamās biežāk minētās problēmas - gaisa, iekšzemes un jūras ūdens piesārņojums - minētas reti vai nav minētas vispār. Tāpat vides pārvaldības jomā iedzīvotājus nesatrauc biodažādība un kopējā ietekme uz dabu, jo tā tiešā veidā nesaistās ar viņu personisko drošību.

Diskusijas ar iedzīvotājiem atspoguļo iedzīvotāju daudzveidīgo skatījumu uz vidi. Kādam vide asociējās ar globālā klimata pārmaiņām, vēl kādam - ar nesavāktiem atkritumiem, ikgadējo talku un veselīgiem produktiem. Cauri vijas pieredzē balstītais vides skatījums - svarīgs ir tas, ko persona ir pieredzējusi vai piedzīvojusi.

Līdz ar to iedzīvotāju prioritāšu sarakstā globālā sasilšana nevar konkurēt ar izmestām riepām vietējā mežā vai ar vietējā karjera negatīvo ietekmi uz gruntsūdeņiem.

Fokusa grupās atspoguļojās viedoklis, ka valstij ir nepieciešams uzlabot veicamos pasākumus mežu apsaimniekošanā, atkritumu pārvaldīšanā, informētībā par katastrofu pārvaldību.

Iedzīvotāji uzskata, ka vides katastrofu un dabas stihiju seku pārvaldības jomā uzraudzība no valsts puses notiek, bet tā nav pietiekoša.

Pētījumā secināts, ka iedzīvotāji apzinās, kā rīkoties "X stundā", bet neuzticas atbildīgajiem dienestiem, kam efektīvi jānovērš dabas stihiju sekas. Lielākoties iedzīvotāji uzskata, ka Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ļauj izvairīties no dabas kataklizmu spēcīgās ietekmes, tāpēc tās, viņuprāt, nav liels apdraudējums vides drošībai.

Vides pārvaldības jomā iedzīvotājus nesatrauc biodažādība un kopējā ietekme uz dabu, jo tā tiešā veidā nesaistās ar viņu personisko drošību. Interviju laikā identificēta reģioniem raksturīga problēma, ka atkritumu šķirošanas konteineri atrodas tālu no dzīvesvietas, tāpēc iedzīvotāji izvēlas nešķirot atkritumus. Tādu iedzīvotāju, kuri aicina aktīvāk rīkoties klimata pārmaiņu novēršanai vai atkritumu apsaimniekošanas politikas uzlabošanai, ir mazāk nekā to, kas ir skeptiski noskaņoti pret klimata pārmaiņām.

Iedzīvotāju bažas daļēji atspoguļojas pašvaldību darbinieku intervijās, kā arī pašvaldību plānos un stratēģijās. Tajās pastiprināta uzmanība pievērsta atkritumu apsaimniekošanai, dabas vērtību saglabāšanai un dabas struktūru apsaimniekošanai, lai iedzīvotājiem novērstu, piemēram, upju plūdu draudus.

Savukārt mazāka uzmanība ir pievērsta katastrofu pārvaldībai, kā arī klimata pārmaiņu radīto seku samazināšanai, secināts pētījumā.

Ņemot vērā, ka pētījuma rezultātā iegūtie dati liecina, ka bieži vien Latvijas sabiedrības pārstāvji apšauba klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz Latvijas teritoriju, tas savukārt var negatīvi iespaidot nacionālā līmeņa mērķu sasniegšanu.

Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāievieš tās starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, bet bez sabiedrības atbalsta un iesaistes šie ambiciozie mērķi ir apdraudēti, norādījuši pētnieki.

Jau ziņots, ka minētais pētījums analizē gan iedzīvotāju skatījumu uz drošību, gan arī rada priekšstatu par drošības uztveres dažādiem aspektiem sabiedrībā kopumā. Noslēgumā aplūkota arī valdības krīzes komunikācija Covid-19 pandēmijas izplatības sākuma posmā, izvērtējot, vai pašvaldību reakcija uz iedzīvotāju paustajām bažām atbilst labas pārvaldības principiem.

Pētījums drīzumā būs apskatāms arī LU Akadēmiskā apgāda monogrāfijā "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu", kurā aplūkota drošības problemātika, kā arī tas, kā ekonomiskus, politiskus, personiskus u.c. draudus izprot Latvijas sabiedrība.

Tā autori ir Rovena Berga, Kristaps Celmiņš, Ruta Ceple, Harijs Kārkliņš, Aleksandra Kjakste, Valdis Otzulis, Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Sigita Struberga, Malvīne Stučka, Gunārs Valdmanis - aplūko drošības problemātikas dažādās šķautnes.

Projektu "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu" finansējusi Latvijas Zinātnes padome, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.