Aptauja: neliela daļa Latvijas iedzīvotāju šķiro visus populārākos ikdienā radītos atkritumus
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
76% Latvijas iedzīvotāju iesaistās atkritumu šķirošanā. 18% šķiro tikai 1-2 atkritumu veidus, bet lielākoties ļaudis, kas šķiro, uzreiz izvēlas šķirot 3-4 (29%) vai vairāk nekā piecus (29%) atkritumu veidus, liecina Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroja Latvijā un Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.
Trīs visvairāk sastopamos ikdienas atkritumu veidus ar plašākajām škirošanas iespējām – stikla un plastmasas iepakojumu, kā arī papīru – šķiro tikai 37,8%. Savukārt to cilvēku, kas norāda, ka šķiro gan stiklu, gan plastmasu, gan papīru, gan baterijas, ir vien 27,5%.
Visbiežāk iedzīvotāji šķiro stikla iepakojumus (to dara 58%) un plastmasas iepakojumus (55%). Aptuveni puse iedzīvotāju šķiro baterijas (49%) un papīru (47%). Pārējos atkritumu veidus šķiro ne vairāk kā katrs ceturtais iedzīvotājs. Nolietotas elektroiekārtas šķiro 24% aptaujāto, metāla iepakojumus – 23%, bioloģiski noārdāmos atkritumus – 20% (lielākoties lauku teritorijās (31%), kur tie tiek kompostēti pašu mājsaimniecībā), autoriepas – 20%. Maz cilvēku šķiro nevajadzīgos medikamentus (13%), tekstilizstrādājumus (12%), nolietotas tehniskās eļļas un eļļas filtrus (8%).
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidro, ka stikla un plastmasas iepakojumu, kā arī baterijas un papīru šķiro vairāk, jo šo atkritumu dalītas vākšanas iespējas ir visplašākās. Šobrīd Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiek attīstīta bioloģisko atkritumu un tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas infrastruktūra, tālāk šī sistēma tiks attīstīta visā Latvijā, un tādejādi pieaugs šo atkritumu šķirotāju īpatsvars.
Aptaujā iedzīvotāji tika arī lūgti nosaukt iemeslus, kādēļ, viņuprāt, cilvēki šķiro atkritumus. 64% aptaujāto uzskata, ka galvenā šķirošanas motivācija ir vēlme samazināt savu darbību ietekmi uz vidi. Aptuveni katrs trešais aptaujātais uzskata, ka šķirot rosina ērti sasniedzami šķirošanas konteineri. Savukārt dažādus citus faktorus respondenti norāda daudz retāk, piemēram, tikai 12% respondentu atkritumu šķirošanu uzskata par finansiāli izdevīgu.
Aptaujā respondenti tika lūgti nosaukt arī iemeslus, kādēļ, viņuprāt, cilvēki nešķiro atkritumus. Kā vēsta VARAM, nosauktos iemeslus var nosacīti sagrupēt trīs tematiskās grupās. Visbiežāk (48%) respondenti norādījuši uz to, ka iedzīvotājiem neinteresē šķirošana un viņi nevēlas tam veltīt laiku. Otrs biežāk nosauktais iemesls raksturo dažāda veida objektīvus ierobežojumus šķirošanai: nav ērti sasniedzami konteineri (42%), nesaprotama šķirošanas sistēma (30%), nav pietiekami vietas šķirošanai mājās (28%). Trešā nosacītā tematiskā grupa norāda, ka šķirošanai nav nekādu ieguvumu: par šķirošanu netiek maksāts (26%), šķirošanai nav nekādas nozīmes un ietekmes (24%).
Visvairāk atkritumu šķirotāju dzīvo Vidzemē un Zemgalē – tur vismaz 1 atkritumu veidu šķiro attiecīgi 90% un 83%. Kurzemē un Pierīgā šķirotāju īpatsvars ir 77%, Rīgā atkritumus šķiro 73% un Latgalē – 69%.