Skultes termināļa veidotāji sola atsākt sugu un biotopu pētījumus
- Autors: LETA
Vizualizācija - skultelng.lv
Pēc nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem tiks atsākti sugu un biotopu pētījumi, sola projekta īpašnieka - AS "Skulte LNG Terminal" - pārstāvji.
Uzņēmums norāda, ka ietekmes uz vidi pētījumu izmaksas šāda mēroga projektam pārsniedz simts tūkstošus eiro. Pēc 2020.gada 8.aprīļa Saulkrastu novada pašvaldības lēmuma par atbalsta atsaukšanu projektam, kā arī ņemot vērā Latvijas valdības un Ekonomikas ministrijas atturēšanos paust atbalstu tam kā nacionālās nozīmes infrastruktūras objektam, uzņēmums samazināja projekta virzības intensitāti, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšanu.
Valdības 30.augusta solījums atbalstīt nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu šim terminālim ir svarīgs solis projekta īstenošanas virzienā un uzņēmums esot atsācis Valsts vides pārraudzības biroja programmā noteiktos sugu un biotopu pētījumus, apgalvo uzņēmuma pārstāvji. Pēc valdības sēdes gan ir pagājušas tikai divas dienas.
"Skulte LNG Terminal" pēdējos gados nav lūgusi SIA "Vides konsultāciju birojs" turpināt IVN programmu. "Vides konsultāciju biroja" valdes loceklis Sigits Duduris atgādināja, ka pēc Saulkrastos, Krimuldā, Limbažos un Sējā notikušajām sākotnējām sabiedriskajām apspriedēm par projekta īstenošanu tika izsniegta programma, kurā bija norādīts, kam ir jābūt iekļautam IVN.
"Ņemot vērā, ka vietējie iedzīvotāji ļoti aktīvi iebilda pret projekta īstenošanu, turklāt daudzi no iebildumiem bija pamatoti, klients šo programmu neturpināja," norāda Duduris.
Viņš atzīst, ka patlaban uzņēmums nav sācis izstrādāt šo programmu, jo īsti nav skaidrs par IVN saīsināto procesu, kas tiks piemērots. Projekta virzītāji "Vides konsultāciju birojam" ir lūguši dažus ekspertus, lai viņi sāk ar jūras bioloģijas un putnu populācijas izpēti, lai nepazaudētu sezonu, jo pašlaik ir putnu migrācijas laika.
"Pašlaik mēs esam piesaistījuši speciālistus, lai izstrādātu atsevišķas sadaļas, bet apjomīgs darbs pie IVN programmas nenotiek," apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis.
Vides pārraudzības valsts biroja ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Vineta Maskava informēja, ka "Skulte LNG Terminal" ir izsniegta atļauja sagatavot un iesniegt IVN ziņojumu līdz 2025.gada 8.janvārim. Patlaban biroja rīcībā neesot informācijas par to, cik tālu ir izstrādāta IVN programma. Tāpat neesot zināms arī tas, vai nacionālo interešu objekta statuss terminālim atvieglos IVN sagatavošanas un pieņemšanas procedūras.
Kā vēstīts, Ministru kabinets otrdien valdības sēdē vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā bija jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
Valdības pieņemtais lēmumu par labu sašķidrinātās LNG termināļa būvniecībai Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem negatīvi vērtēja gan Saulkrastu novada pašvaldības vadītājs, gan Piekrastes vides aizsardzības biedrība.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) pauda viedokli, ka valdība ir ignorējusi labas pārvaldības principus.
Piekrastes vides aizsardzības biedrības ieskatā, ir ļoti dīvaini pieņemt lēmumu pirms ir veikts projekta tehniskais novērtējums un noskaidrotas visas izmaksu pozīcijas. Turklāt uzņēmējiem, kuri kopš 2016.gada nav spējuši nokārtot dokumentus par IVN, tagad tiks piemēroti atviegloti nosacījumi.
"Tas ir pilnīgi nepareizi un liek uzdot jautājumus, kā uzņēmumam, kura apgrozījums pēdējos divos gados ir 0 eiro, valsts var uzticēt īstenot tik vērienīgu projektu. Vai tik rezultātā atkal visiem iedzīvotājiem nenāksies par to maksāt?" ar neuzticību uz šo projektu raugās biedrības pārstāve Marta Timrota.