Menu
 

Turpina atjaunot dabiskos zālājus Ķemeru Nacionālajā parkā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - Dabas aizsardzības pārvalde Foto - Dabas aizsardzības pārvalde

Lai veicinātu dabisko zālāju straujāku atjaunošanos Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekts “LIFE-IP LatViaNature” turpina izmēģināt Latvijā joprojām maz izmantoto dabisko zālāju atjaunošanas metodi – savvaļas augu sēklu sēšanu zālāja sugu sastāva daudzveidošanai, izmantojot ar rokām ievāktas pļavu augu sēklas.

DAP eksperte Agnese Priede skaidro, ka dabiskiem zālājiem raksturīgu sēklu sēšana Dundurpļavu masīvā aizsākās 2008. gadā, sākumā nelielos eksperimentālos parauglaukumos, bet kopš 2020. gada jau lielākās platībās talku veidā. Vecākajos sējumos var vērtēt sekmes jau vairāk nekā 10 gadu garumā, bet nesenajos sējumos redzēt pirmos rezultātus.

Šogad Dundurpļavās iesēts vairāk nekā 15 kg ar rokām vāktu sēklu no Ķemeru Nacionālā parka un Tukuma novada – gan mitrākiem, gan sausākiem zālājiem piemērots maisījums, ko veido aptuveni 50 augu sugu. Sēklas izsētas ar kultivatoru uzecētos laukumos, uzirdinot augsnes virskārtu. Uzirdināšana pirms sēšanas būtiski palielina sēklu izdīgšanas iespēju. Citos gados Dundurpļavās uzirdināšana veikta arī ar rokas instrumentiem pašu spēkiem, kas nozīmē, ka šo metodi mazākā mērogā var izmantot arī tad, ja nav pieejama atbilstoša tehnika. No apsētajiem laukumiem pēc dažiem gadiem augi var izplatīties tālāk, pamazām ieviešoties visā Dundurpļavu masīvā.

Savvaļas augu sēklu sēšanas mērķis ir palielināt augu sugu daudzveidību Dundurpļavās, kas ilgākā laikā ir būtiski arī kukaiņu dažādības palielināšanai, kā arī turpināt sēšanas metodes praktisku aprobāciju. Dundurpļavās dabiskie zālāji pirms 70 gadiem iznīcināti, ierīkojot plašu meliorāciju un izveidojot sētos zālājus un aramzemes. Visā apkārtējā ainavā dabisko zālāju tikpat kā vairs nav, tāpēc dabisko zālāju sugas šeit ieceļo ļoti lēni. Tā rezultātā Dundurpļavu augājs joprojām ir samērā nabadzīgs, lai arī teritorijas dabiskošanā ir paveikts ļoti daudz.

Agnese Priede uzsver, ka ir svarīga ne tikai teorija, bet arī praktiska pieredze: “Dabisko pļavu sēšanas idejas aizsākumā būtisks apsvērums bija, lai metode būtu īstenojama ne tikai lielos dabas atjaunošanas projektos, bet arī katrā saimniecībā, katrā dārzā. Tātad – lai to varētu īstenot katrs, kuram ir interese, vēlme un zināšanas par augiem, neieguldot tajā lielus resursus. Šī pamatdoma nav mainījusies. Taču, lai mācītu citus, pašam viss jāizmēģina. Pēdējos trīs gados aicinām sēšanā piedalīties plašāku interesentu loku un stāstām par to sabiedrībai un medijiem, lai pieredze nepaliek tikai dažu cilvēku lokā, bet “izsējas” plašāk.”

2020.gadā līdzīgā veidā sēto vietu novērojumu rezultāti parāda, ka divu gadu laikā gan mitrajā, gan sausākajā daļā jau ir ieviesušās vismaz 30 % no iesētajām augu sugām. Līdzšinējā pieredze liecina, ka metode nedod tūlītējus rezultātus, bet vairāku gadu laikā sekmes ir labas, atzīst DAP.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.