Aptauja: rekordliels iedzīvotāju skaits atzīst, ka ikdienā šķiro atkritumus
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Palielinoties iedzīvotāju izpratnei par vides saudzēšanu, kā arī gadu no gada strauji attīstoties atkritumu dalītās vākšanas iespējām, atkritumu šķirotāju skaits Latvijā sasniedzis rekordu. Kā liecina pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma reizi divos gados veiktās SKDS aptaujas dati, patlaban atkritumus Latvijā šķiro jau 79% iedzīvotāju, kas ir par 19 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā un par 45 procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā, kad atkritumus šķiroja vien 34% sabiedrības.
Par to, ka infrastruktūras pieejamība ir ievērojami uzlabojusies, liecina tas, ka pēdējos divos gados par vairāk nekā desmit procentpunktiem – no 23% uz 10% – sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka šķirošanas konteineri nav pietiekoši tuvu ikdienas videi. 2014.gadā šāds viedoklis bija 36% sabiedrības.
Latvijas iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, atzinuši, ka galvenais iemesls tam ir rūpes par vidi, uz ko norādījuši 75% aptaujāto. Teju puse jeb 49% respondentu atkritumus šķiro, jo uzskata, ka speciālie konteineri atrodas tuvu dzīvesvietai, savukārt 41% norāda, ka atkritumu šķirošana ir iespēja ietaupīt līdzekļus par nešķiroto atkritumu izvešanu.
“Finansiālais izdevīgums ir viens no faktoriem, kas motivē sabiedrību aktīvāk šķirot. Turklāt tas īpaši aktuāli pēdējos gados, kad izmaksas par atkritumu apglabāšanu poligonos palielinās un nešķiroto atkritumu izvešana kļūst dārgāka. Iedzīvotājiem visā Latvijā jau šobrīd bez maksas iespējams nodot plastmasas, papīra, metāla iepakojumu, stikla taru, elektrotehniku, baterijas un citus šķiroto atkritumu veidus. Kopš 2019.gada kopā ar SIA “Eco Baltia vide” esam attīstījuši arī tekstila šķirošanas iespējas, ko nodrošinām jau vairāk nekā 140 vietās Latvijā,” skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Šķirošanas aktivitāte pēdējo gadu laikā ir palielinājusi visās šķiroto atkritumu kategorijās. No respondentiem, kuri šķiro mājsaimniecības atkritumus, 87% aptaujāto atsevišķi nodod stikla pudeles un burkas (2020.gadā – 84%), 81% dalīti izmet plastmasas iepakojumu (2020.gadā – 76%), savukārt 67% – papīru un kartonu (2020.gadā – 63%). Metāla bundžas Latvijā šķiro 52% sabiedrības, kas ir divu gadu laikā starp visiem šķirotajiem atkritumiem lielākais kāpums – 2020.gadā tās šķiroja 34% sabiedrības.
Kāpums skaidrojams gan ar kopējo sabiedrības informētību, gan straujo šķirošanas sistēmas attīstību, kurā no pērnā gada zināmu lomu ieņem arī iepakojuma depozīta sistēma, nodrošinot iespēju nodot atsevišķa veida plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla bundžas, uzskata Latvijas Zaļais punkts.
Kā liecina aptaujas dati, nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa jeb 29% respondentu šķiro arī bioloģiskos atkritumus un nolietotās auto riepas, ko 2020.gadā dalīti nodeva attiecīgi 25% un 21% iedzīvotāju. Baterijas šķiro 69% iedzīvotāju, kas ir būtisks kāpums kopš 2011.gada, kad tās šķiroja 58% sabiedrības, taču neliels kritums kopš 2020.gada, kad tās dalīti nodeva 72%. Nokalpojušo elektrotehniku Latvijā šķiro 41% iedzīvotāju, kas divu gadu laikā ir kāpums par trīs procentpunktiem.
Lai samazinātu radīto atkritumu apjomu, iedzīvotāji vēl bez atkritumu šķirošanas izvēlas sev nevajadzīgās lietas ziedot citiem, uz ko aptaujā norādīja 47% respondentu. 36% aptaujāto izvairās arī no impulsīviem pirkumiem, 29% izmanto atkārtoti lietojamus traukus vai iepirkumu maisiņus, savukārt vēl 27% iepērkas pēc noteikta iepirkumu saraksta. Līdzvērtīgs sabiedrības īpatsvars – 16% – vecās lietas pārveido vai izmanto citiem mērķiem, kā arī pārdod tālāk.