LVM kokaudzētavās sākti meža stādu sēšanas darbi jaunajai sezonai
- Autors: LETA
Foto - Latvijas valsts meži
Lielākajās AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavās - Mazsili, Strenči, Mežvidi, Podiņi - pakāpeniski sākti meža stādu sēšanas darbi, liecina LVM publicētā informācija.
LVM norāda, ka Mazsilu, Strenču un Mežvidu kokaudzētavās, lai izaudzētu priedes ietvarstādus, kā pirmā aprite tiek sēta priede, savukārt, Podiņu kokaudzētavā, lai izaudzētu uzlabotās sakņu sistēmas egļu stādus, tiek sēta egle.
"Sēšana notiek apsildāmās siltumnīcās. Lai tās izmantotu iespējami efektīvāk, sēšana plānota trijās kārtās jeb apritēs. Otrajā un trešajā, reizēm arī ceturtajā apritē, atbilstoši plānotajiem apjomiem, tiek sēta egle, priede, bērzs un melnalksnis," skaidro "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.
Vienlaikus LVM informē, ka šī gada pavasarī "LVM Sēklas un stādi" palielina arī lapu koku sēšanas apjomus, tai skaitā bērza un melnalkšņa ar sēklu selekcijas kategoriju "uzlabots" un "pārāks", kur sēklas tiek ievāktas speciāli veidotās sēklu plantācijās.
Tāpat LVM ziņo, ka paralēli sēšanas darbu sākumam, "LVM Sēklas un stādi" uzsākusi arī stādu realizāciju klientiem Latvijā un stādu eksportu uz Skandināviju. Pirmie stādi pie to saņēmējiem nonāk no stādu saldētavām, tādējādi dodot iespēju pasūtītājiem pamazām stādus atkausēt un uzsākt stādīšanu, iestājoties siltākam laikam.
"Priedes un egles stādu realizācija noris ilgtermiņa līgumu ietvaros, taču ikviens stādīt gribētājs, kas plāno šopavasar atjaunot mežu, varēs iegādāties nepieciešamo stādu apjomu," skaidro Zvejniece.
Uzņēmumā atzīmē, ka 2023.gadā LVM kokaudzētavas plāno realizēt 61,9 miljonus stādu.
Vienlaikus LVM norāda, ka intensīvākais stādīšanas periods ilgst no aprīļa vidus līdz maija beigām. Kokaudzētavas saldētavas visbiežāk tiek izslēgtas jūnija beigās, kad noslēdzas pavasara stādīšanas sezonu.
Jau vēstīts, ka LVM apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.