Līdz augusta vidum nedrīkst uzturēties Ummja ezerā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Saudzējot reto, trauslo un īpaši aizsargājamo ūdensaugu – Dortmaņa lobēliju, no 1. jūnija līdz 15. augustam Ādažu novada dabas parkā “Piejūra” esošajā Ummja ezera ūdenī noteikts sezonāls cilvēku atrašanās liegums. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šajā laikā aicina Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigām un saules peldēm, bet atpūtai uz ūdens un peldēšanai izvēlēties citas ūdenstilpes tuvākajā apkārtnē, piemēram, Dzirnezeru, Pulksteņezeru, Kadagas un Lilastes ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru, Gaujas krastus vai Rīgas līča pludmali.
Ummja ezers ir unikāls lobēliju-ezereņu ezers visas Latvijas un Baltijas mērogā. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijā vēl atlikušajiem dzidra ūdens jeb oligotrofajiem ezeriem, kurā sastopama vienīgā lobēliju dzimtas suga Latvijā – Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ezeru indikatorsuga, norāda DAP. Augs ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā pirmajā jeb izzūdošo sugu kategorijā. Dortmaņa lobēlijas pārsvarā sastopamas ezera piekrastes seklajā ūdenī, kā rezultātā to audzes var tikt izbradātas, tomēr vislielākais drauds šim trauslajam augam ir ezera ūdens piesārņošana ar organiskās izcelsmes piesārņojumu, kas pārsvarā ūdenstilpēs nonāk tieši lielā peldētāju skaita dēļ.
“Lai arī sabiedrība jau vairākus gadus tiek izglītota un cilvēkiem regulāri sniegta plaša informācija par peldēšanās aizliegumu un par Ummja ezera unikalitāti, pērn vairākkārt ezerā peldējās gan lieli, gan mazi atpūtnieki, kas šādā veidā apdraud reto ūdensaugu eksistenci. Tādēļ aicinu ievērot šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas noteikumus un 10 turpmākās nedēļas Ummī nepeldēties!” teic pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Kārlis Lapiņš.
Ummis un tā apkaimes teritorija ilgu laiku bijusi sabiedrībai slēgta zona. Cilvēku klātbūtnes un līdz ar to arī piesārņojuma neesamība veicinājusi ūdens dzidrības un retu ūdensaugu saglabāšanos. Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ Dortmaņa lobēlija izzudusi jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros. Savukārt Ummja ezerā pārmērīgās rekreācijas noslodzes dēļ ūdens krāsa jau ir nomainījusies no zilganzaļas uz zaļganu, bet ūdens dzidrība gadsimta laikā samazinājusies no sešiem metriem (1906. gadā) līdz trīs metriem (2017. gadā).
Ņemot vērā kvalitatīvās ūdens īpašības, Ummja ezeru īpaši ir iecienījuši gan tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, gan atpūtnieki no Rīgas. Diemžēl, līdz ar cilvēku vēlmi veldzēties dzidrajā ūdenī, biotopam un arī īpaši aizsargājamiem augiem tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Peldēšanās mākslīgi veicina ūdens bagātināšanos ar barības vielām, kā rezultātā pasliktinās ūdens kvalitāte – ezers aizaug un tajā vairs nav sastopami īpaši aizsargājamie augi.
Atgādinot par lieguma periodu, pie Ummja ezera tiks izvietotas informatīvās zīmes, bet, uzraugot normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ezeru regulāri apsekos pārvaldes valsts vides inspektori un Ādažu novada pašvaldības policisti. Noteikumu pārkāpējiem var tikt piemērots sods no 30 līdz 1000 eiro apmērā, brīdina DAP.