Menu
 

VARAM: Bīstamie atkritumi nereti nonāk nešķirotajos sadzīves atkritumos Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
  • Komentāri
Remontējot mājokli, jāatceras, ka būvgružus nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Remontējot mājokli, jāatceras, ka būvgružus nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Foto no "RAA" un "Clean R" arhīva

Sabiedrības uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta vides aizsardzībai, iedzīvotāji tiek aicināti atbildīgāk izturēties pret atkritumiem. Nākotnē sagaidāms, ka samazināsies plastmasas maisiņu ražošanas un patērēšanas apjoms. Jācer arī, ka sabiedrības izglītotības līmenis kaut kad sasniegs tādus augstumus, ka atkritumu šķirošana ikvienā mājsaimniecībā būs pilnīgi pašsaprotama un būvgružus un vecas tabletes neviens nemetīs kopā ar kartupeļu mizām sadzīves atkritumu konteinerā.

Bīstamo atkritumu savākšanu organizē visā Latvijā

Atkritumu apsaimniekošanas politika Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rokās. Attiecībā uz bīstamo un specifisko atkritumu apsaimniekošanu ministrijas pārstāve Ieva Upīte informē, ka bīstamo atkritumu pārvaldības funkcijas Latvijā realizē VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas nodrošina bīstamo atkritumu poligona un citu valsts objektu drošu apsaimniekošanu, bet mājsaimniecībā radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu organizē pašvaldības.

Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kam piemīt īpašības, kas padara tos bīstamus videi un cilvēka veselībai un dzīvībai. Sīkāk tos klasificē pēc bioloģiskajām, ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. "Šādi atkritumi mēdz būt gan cietvielu, gan šķidrumu vai gāzu nosēdumi, kas radušies galvenokārt ķīmiskās ražošanas un citu rūpniecisko darbību rezultātā," skaidro AS "BAO" ķīmiķis Guntis Pužulis.

VARAM atzīst, ka šobrīd iedzīvotāji ir labi informēti par bateriju un elektropreču kaitīgumu videi, kā arī šo atkritumu nodošanas iespējām. Taču bīstamie atkritumi, kas radušies, piemēram, dzīvojamo telpu remonta rezultātā (krāsas, lakas u.c.), nereti nonāk nešķirotajos sadzīves atkritumos. Par šo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu atbildīgas ir pašvaldības. Tikmēr AS "Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs apstiprina, ka, lai gan mežos joprojām pastāv piesārņojuma problēma, atkritumu tomēr esot mazāk nekā pirms trim vai pieciem gadiem. Tomēr atlaist no darba Cūkmenu vēl esot pāragri.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 3200 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu un 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi. Papildus šai infrastruktūrai 50 pašvaldībās tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana. Sadzīvē radītos bīstamos atkritumus iedzīvotāji var nodot atkritumu savākšanas laukumos. "Latvijā darbojas vairāki bīstamo atkritumu apsaimniekotāji, kuri savus pakalpojumus piedāvā gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, AS "BAO", SIA "Lautus", SIA "Clean R"," informē I. Upīte. Atbilstoši izsniegtajām atļaujām šobrīd Latvijā darbojas 204 videi kaitīgo preču atkritumu savākšanas punkti. Daudzās pašvaldībās ir izveidotas mājsaimniecībās radīto bīstamo atkritumu (elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu) savākšanas vietas. AS "BAO" informē, ka Pierīgas novadu iedzīvotāji sadzīvē radušos bīstamos un medicīniskos atkritumus var nodot Rīgas pilsētā un Olaines novadā. Atkritumi speciālos bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos tiek pieņemti bez maksas.

Ārstniecības iestādēs rūpīgi šķiro atkritumus

Īpaša vide ir ārstniecības iestādes. Tajās radušies specifiskie atkritumi tiek šķiroti un stingri nodalīti. AS "BAO" ķīmiķis skaidro, ka infekciozie atkritumi satur dzīvotspējīgus mikroorganismus, kas, nokļūstot cilvēka organismā, var izraisīt bīstamas saslimšanas. Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne informē, ka ārstniecības iestādes slēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas organizācijām gan par bīstamo, gan sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. "Bīstamo atkritumu atšķirošana no sadzīves atkritumiem tiek veikta visās ārstniecības iestādēs, un lielākā daļa slimnīcu šķiro arī sadzīves atkritumus, tādējādi mazinot kopējo atkritumu daudzumu," saka A. Strapcāne.

Arī uzņēmums "Clean R" veic medicīnisko atkritumu (adatas, šļirces, skalpeļi, dažādi infekciozie, bioloģiskie, ķīmiskie, farmaceitiskie un radioaktīvie atkritumi) apsaimniekošanu un savākšanu no slimnīcām un doktorātiem. Pēcāk šo atkritumu apsaimniekošanā tiek piesaistīti apakšuzņēmēji, kas specializējušies konkrētu medicīnisko atkritumu apsaimniekošanā.

Daudzas Latvijas ārstu prakses un slimnīcas izmanto AS "BAO" pakalpojumus. Gada laikā šis uzņēmums apsaimnieko vairākus simtus tonnu bīstamo un medicīnisko atkritumu. Uzņēmuma ķīmiķis G. Pužulis skaidro, ka infekciozos atkritumus pārstrādā AS "BAO" Olaines bīstamo atkritumu pārstrādes kompleksa sterilizācijas iekārtā, likvidējot dzīvotspējīgos mikroorganismus. Pēc tam tos kā videi un cilvēkam nekaitīgus apglabā atkritumu poligonā.


Bīstamo atkritumu atšķirošana no sadzīves atkritumiem tiek veikta visās ārstniecības iestādēs.

Vecas zāles nedrīkst aizskalot kanalizācijā!

Medicīniskie atkritumi rodas arī mājsaimniecībās. Tie ir medikamenti, kuriem beidzies derīguma termiņš, izlietoti aerosolu iesaiņojumi, šļirces, skalpeļi, dzīvsudraba termometri u.c. VARAM pārstāve atzīst, ka mājsaimniecībās radīto medicīnisko atkritumu apjoms arvien pieaug.

Medicīnisko atkritumu bīstamība saistīta ar tiem raksturīgo bioloģisko aktivitāti. Atrodot savā mājas aptieciņā vecas tabletes, tinktūras un citus medikamentus, tos nedrīkst aizskalot kanalizācijā. "Atbrīvošanās no medicīniskajiem atkritumiem nepiemērotā veidā, piemēram, izlejot tos kanalizācijā, atstāj negatīvu ietekmi uz vidi," saka I. Upīte. "Ar laiku, palielinoties apjomiem, tas var ietekmēt arī dzeramā ūdens kvalitāti." Medikamenti, nonākot kontaktā ar citiem atkritumiem, var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, un tie var būt kaitīgi citiem dzīviem organismiem. Sadzīves medicīniskie atkritumi jāsavāc atsevišķos iepakojumos un jānodod iznīcināšanai. Nederīgos medikamentus un dzīvsudraba termometrus var nodot aptiekās.

Nederīgo vai neizlietoto medikamentu iznīcināšanas kārtību reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus". Kā bīstamie atkritumi ir klasificēti citotoksiski un citostatiski medikamenti, bet visi pārējie medikamenti tiek klasificēti kā atkritumi, kuri nav bīstami. "Pagaidām Latvijā visās pašvaldībās nav izveidota sistēma mājsaimniecībās radušos medicīnisko atkritumu (piemēram, izlietotās šļirces, slimnieku aprūpes atkritumi utt.) apsaimniekošanai," atzīst I. Upīte. "Šādu atkritumu apsaimniekošana ir daļa no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, un iedzīvotājiem ir jābūt iespējai šādus atkritumus nodot pašvaldības izraudzītam atkritumu apsaimniekotājam. Savukārt nederīgās zāles var nodot lielākajā daļā Latvijas aptieku."

Cik daudz atkritumu rodas Pierīgas slimnīcās?

Viena no Pierīgas teritorijā esošām ārstniecības iestādēm ir Siguldas slimnīca. SIA "Siguldas slimnīca" valdes loceklis Valdis Siļķe teic, ka 2017. gadā slimnīca nodevusi uzņēmumam SIA "Krematorija" 751 kilogramu biomateriālu, SIA "Lautus" – 3572 kilogramus pārējo bīstamo atkritumu.

SIA "Jūrmalas slimnīca" bīstamo atkritumu apsaimniekošanu uztic AS "BAO". Medicīnas iekārtu inženieris Andris Voroņins stāsta, ka visi bīstamie atkritumi tiek savākti no nodaļām un glabāti speciālos konteineros. Kad tie ir pilni, tiek izsaukts AS "BAO", ar kuru ir noslēgts līgums. Bīstamo atkritumu apjoms Jūrmalas slimnīcā ir aptuveni sešas tonnas gadā. A. Voroņins atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanas joma ir pilnībā sakārtota un slimnīcai nekādu problēmu šajā ziņā nav.

Stopiņu novada Upeslejās atrodas Tuberkulozes un plaušu slimību centrs (TPSC), kas ir iekļauts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sastāvā un darbojas kā viens no slimnīcas stacionāriem. Slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova informē, ka bīstamo atkritumu savākšanu slimnīcā nodrošina SIA "Lautus". "Nodaļās bīstamie atkritumi tiek savākti speciāli šim nolūkam paredzētos konteineros, kuri pēc tam tiek nogādāti speciālā telpā stacionāra TPSC pagrabstāvā un ievietoti konteineros. Divas reizes nedēļā SIA "Lautus" šos konteinerus izved. Gadā mēs "saražojam" 16–17 tonnas bīstamo atkritumu," stāsta I. Potetinova.

Arī PSIA "Ādažu slimnīca" ir noslēgts līgums ar SIA "Lautus" par medicīnisko un bīstamo atkritumu utilizāciju. Ādažu novada pašvaldības pārstāve Laima Jātniece skaidro, ka SIA "Lautus" nodrošina iestādi ar konteineriem, tvertnēm, maisiem, kas īpaši paredzēti medicīnisko un bīstamo atkritumu savākšanai, transportēšanai un utilizēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. L. Jātniece atzīst: "Sadarbība notiek jau daudzu gadu garumā, esam apmierināti ar pakalpojuma kvalitāti. Vidēji gadā nododam 1500 kilogramu medicīnisko atkritumu."

Būvgruži nav sadzīves atkritumi

Viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas nodrošina būvniecības atkritumu apsaimniekošanu Latvijā, ir uzņēmums "Clean R" – gada laikā tas apsaimnieko vairāk nekā 30 000 tonnu būvniecības un tiem līdzīgos atkritumus. Uzņēmuma valdes loceklis Guntars Levics atzīst, ka Latvijā ir atšķirīga izpratne par to, kas ir būvniecības atkritumi jeb būvgruži. Izrādās, vieni par būvgružiem uzskata dažādus būvmateriālu atlikumus un atgriezumus, kā arī iepakojumu, bet citi par būvgružiem sauc visu būvgružu konteinera saturu – gan dzīvokļa iekārtu pirms remonta, tostarp mēbeles, santehniku un veco sadzīves tehniku, gan arī veco šīferi, krāsu atlikumus un citus bīstamos atkritumus. "Šobrīd normatīvajos aktos nepastāv vienota, skaidra un nepārprotama definīcija, kas ir būvgruži," saka G. Levics. "Svarīgākais, kas jāielāgo ikvienam iedzīvotājam, – būvgružus nedrīkst mest sadzīves atkritumos, tāpēc pie sava atkritumu apsaimniekotāja ir jāpasūta būvgružiem paredzētais atkritumu konteiners."

G. Levics uzsver: būvgruži ir viens no atkritumu veidiem, kas visbiežāk nelegāli nonāk mežos un citās tam nepiemērotās vietās, piesārņojot dabu. Kā vēl vienu būtisku problēmu viņš nosauc to, ka šobrīd īsti nedarbojas zaļā iepirkuma sistēma, kurai teorētiski būtu jāveicina videi draudzīga rīcība. "Būvnieki joprojām nav motivēti rūpēties par būvgružu pienācīgu un videi draudzīgu apsaimniekošanu. Tāpat šobrīd nav pienācīgs normatīvo aktu regulējums, kas noteiktu, kur nonāks būvgruži, kas pēc tam ar tiem notiks. Mūsu skatījumā, arī sodi par būvgružu aprites pārkāpumiem nav pietiekami stingri."


"Šobrīd normatīvajos aktos nepastāv vienota, skaidra un nepārprotama definīcija, kas ir būvgruži," saka uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Ko iesākt ar šīferi?

Uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis stāsta, ka atkarībā no būvgružu veida tie tiek vesti uz šķirošanas vietām, kur tiek sadalīti pa frakcijām. Pārstrādei derīgie tiek nodoti reģenerācijai vai pārstrādei, inertie būvgruži (ķieģeļi, betons) tiek samalti, lai izmantotu ceļiem, zemes līmeņa paaugstināšanai u.c., savukārt nederīgā un nešķirojamā frakcija tiek nogādāta apglabāšanai atkritumu poligonā.

Ādažu novada pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts, ka sadzīves atkritumu konteineros nedrīkst ievietot būvniecības atkritumus. "Būvējot vai remontējot kādu objektu, būvnieks pats apsaimnieko būvniecības atkritumus, pasūtot konteineru atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam," skaidro pašvaldības pārstāve L. Jātniece. Viņa gan atzīst, ka problēmas pašvaldībai un iedzīvotājiem rodas gadījumos, kad tiek nojauktas vecās ēkas un nepieciešams nodot šīferi, kuru materiāla bīstamības dēļ nedrīkst nodot būvniecības atkritumos, tāpēc ir grūti atrast vietas, kur to pieņem.

Azbesta šķiedras un putekļi var atstāt bīstamu ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību. Attiecībā uz azbestu saturošiem materiāliem VARAM pārstāve I. Upīte informē, ka arī tie ir kontrolētos apstākļos jāsavāc un jāapsaimnieko kā bīstamie atkritumi. "Visus bīstamos azbestu saturošos atkritumus, ieskaitot šīferi, var nodot gan AS "BAO", gan citiem atkritumu un būvgružu savākšanas komersantiem, ja tie ir saņēmuši atļauju A vai B piesārņojošas darbības veikšanai, kurā ir ietverta arī azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošana," saka I. Upīte. "Azbestu saturošus atkritumus var nodot gandrīz visos sadzīves atkritumu poligonos, izņemot poligonu "Getliņi" Rīgā."

Uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis G. Levics uzsver, ka daudzi iedzīvotāji sadzīves atkritumos diemžēl vēl aizvien izmet lietas, kuras tur nedrīkst mest, piemēram, krāsu bundžas, dažādas kodīgas ķīmiskas vielas u.c. Tāpat pie sadzīves atkritumu konteineriem nereti tiek atstātas auto riepas un akumulatori. Arī VARAM pārstāve atzīst, ka nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanas darbu par dažādu mājsaimniecības atkritumu, tostarp medicīnisko, apsaimniekošanu.

Sadzīvē radušies bīstamie atkritumi:

•      baterijas un akumulatori;

•      elektriskās un elektroniskās iekārtas (monitori, televizori u.c., arī ledusskapji un saldētavas);

•      apgaismes iekārtas un luminiscentās spuldzes, kas satur dzīvsudrabu;

•      sadzīvē radušies medicīnas atkritumi;

•      sadzīvē lietoti ķīmijas līdzekļi un to iepakojumi (uzkopšanas līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi un agroķīmija);

•      eļļas un filtri;

•      nolietoti transportlīdzekļi;

•      būvniecības atkritumi, t.sk. krāsas, lakas, līmes un šķīdinātāji.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.