Turpina pieaugt apmeklētāju atstāto atkritumu daudzums Latvijas pludmalēs

Kā vēsta uzņēmums "Vizii Urban", kas gādā par Baltijas jūras piekrastes tīrību teju 30 km garumā – Jūrmalā un Liepājā, kā arī Vakarbuļļos Rīgā, no Jūrmalas pludmalēm vien pilsētvides uzturētājs šovasar izvedis 435 tonnas atkritumu. ES standarti paredz, ka situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Šogad Latvijas piekrastēs kopējais atkritumu noslodzes rādītājs ir 375 atkritumu vienības uz 100 pludmales metriem, pagājušajā gadā tās bija vidēji 229 atkritumu vienības.

Visbiežāk pludmales smiltīs tiek atstāti sīki atkritumi, piemēram, pudeļu korķi un cigarešu izsmēķi. Izplatīti ir arī plastmasas maisiņi, vienreiz lietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, žurnāli un ēdiena pārpalikumi.

Lielākie atkritumi tiek savākti ar rokām, taču sīko atkritumu savākšanai uzturētājs izmanto speciālu aprīkojumu – automobili ar smilšu sijāšanas iekārtu. Ierīcei ir piestiprināti sari, kas iestiepjas zemē septiņu centimetru dziļumā. Ar to tiek irdināta zeme, izrokot arī mazas atkritumu vienības, kuras jau ir dziļāk smiltīs. Uzkopšanas darbi turpinās arī rudens un ziemas sezonā, jo daudzi cilvēki brīvo laiku jūras piekrastē pavada arī vēsajos gada mēnešos, piemēram, pastaigājoties vai skrienot.

"Dodoties pastaigās uz jūru, svarīgi atcerēties, ka pludmaļu tīrība ir mūsu katra paša atbildība. Protams, mēs kā pilsētvides uzturētāji darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai savāktu jūras piekrastē atstātos atkritumus, tomēr vēl svarīgāka ir šādu atkritumu neradīšana un princips – ko atnesi, to arī aiznes," paudis “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Viņš piebilst, ka, ņemot vērā pašreizējos iedzīvotāju paradumus, apmeklētākās pludmales būtu jātīra divas līdz trīs reizes dienā, lai nodrošinātu ideālu to tīrību. Tas izmaksātu pārlieku dārgi, tādēļ iedzīvotāju paradumu maiņa ir ļoti būtiska. Tāpat svarīgi atcerēties, ka pašvaldības nenodrošina pludmaļu tīrīšanu pilnā to garumā – pilsētvides uzturētājiem tiek uzdots kopt konkrētas vietas, kurās ir intensīvāka apmeklētāju plūsma.

Jūras piekrastē atstātie atkritumi ne vien slikti izskatās, bet arī veicina mikroplastmasas piesārņojuma veidošanos. Sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, maisiņiem un pudelēm, rodas ļoti mazas plastmasas materiālu daļiņas, kas var saturēt toksiskas ķīmiskas vielas un nodarīt kaitējumu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.  

Lai mazinātu pludmales piesārņojumu, liela piepūle nav nepieciešama – svarīgākais ir visus atkritumus izmest tiem paredzētos konteineros. Ja tuvumā tādu nav, var izmantot nelielu tverti, piemēram, plastmasas kārbiņu, kuru var paņemt līdzi un vēlāk iztukšot. Līdzi paņemtos našķus un uzkodas iedzīvotāji ir aicināti likt plastmasas vai metāla kārbās, nevis polietilēna maisiņos, kā arī vēlams izvairīties no stikla iepakojumu izmantošanas, jo tie var saplīst, atstājot smiltīs lauskas.