Pētījums: gandrīz trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka par atkritumu samazināšanu jādomā valstij, nevis indivīdiem

Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc ikdienā netiek piedomāts pie radīto atkritumu apjoma samazināšanas, trešdaļa aptaujas dalībnieku min nostāju –  par atkritumu samazināšanu jādomā valstij, pašvaldībai vai atkritumu apsaimniekotājiem nevis iedzīvotājiem.

Kā būtisku iemeslu, kāpēc cilvēki nepievērš uzmanību pašu radīto atkritumu apjomam ir praktisku padomu trūkums. Šādi atbildējuši 35% respondentu. Savukārt 30% uzskata, ka par atkritumu samazināšanu jādomā valstij, pašvaldībai  vai atkritumu apsaimniekotājiem, nevis iedzīvotājiem.

24% aptaujas dalībnieku neredz ieguvumus no paradumu maiņas, bet 20% nevēlas to darīt, kā vienu no iemesliem minot, ka tas sagādā pārāk daudz piepūles. Turpretim 10% atzīst, ka nekas viņus nemotivētu ikdienā piedomāt pie pašu radīto atkritumu apjoma samazināšanas.

Uz jautājumu “kas Jūs motivētu mainīt paradumus un samazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu?” visbiežāk sniegtā atbilde ir “vairāk praktisku padomu”, ko norāda 46% respondentu. Noskaidrots, ka sievietēm praktiski padomi būtu lielāks pamudinājums mainīt paradumus (57%), nekā vīriešiem (37%).

Tāpat arī informācija par personīgiem ieguvumiem, samazinot atkritumu daudzumu, būtu laba motivācija mainīt paradumus. To atzina 36% iedzīvotāju. Savukārt informatīvas un skaidrojošas kampaņas varētu ietekmēt 21% iedzīvotāju izvēli, bet 10% mainīt viņu paradumus rosinātu plašāka informācija par šādas rīcības labvēlīgo ietekmi un sekām, ja tas netiks darīts.

Salīdzinoši, mazāk būtiska nozīme ir draugu un paziņu ietekmei uz šo paradumu maiņu (10%) un viedokļu līderiem kā piemēram (8%). Katrs desmitais, jeb 10% aptaujāto norāda, ka viņus nekas nemotivēs sākt pievērsties atkritumu mazināšanai.

Kopumā lielākā daļa iedzīvotāju jau pašlaik ikdienā piekopj kādu no atkritumu samazināšanas veidiem, starp kuriem vispopulārākais ir vairākkārt izmantojamu maisiņu lietošana, ko apstiprina 82% aptaujāto. Tas ir par 10% vairāk kā pērn, kad šādu paradumu piekopa. 70% iedzīvotāju. Tāpat izplatīta prakse ir arī nemest ārā apģērbu, bet to atdot vai pārdot, to apliecina 73% aptaujas dalībnieku.

Nevairot atkritumus palīdz arī maltīšu plānošana, kas ļauj neradīt ēdiena pārpalikumus, kas jāizmet, to dara 67% iedzīvotāju, kas ir par 8% vairāk, nekā pirms gada. 58% aptaujāto veic pārdomātus pirkumus un iegādājas tikai pašas nepieciešamākās lietas, 50% labo un remontē lietas, pirms tās izmest. Pieaudzis ir to iedzīvotāju skaits, kuri atturas no lieka apģērba un apavu iegādes izpārdošanas laikā, šī gada aptaujā to apliecinājuši 47%, kamēr 2022.gadā to īpatsvars bija 33%, norāda pētījuma autori.

Salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju dod priekšroku precēm, kas gatavotas no pārstrādātiem materiāliem, tā rīkojas tikai 10% aptaujāto, Interesanti, ka vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem atkārtoti pārstrādājamas preces izvēlas biežāk – 21% aptaujāto, kamēr 50 un vairāk gadus vecu iedzīvotāju starpā šo izvēli apliecina tikai 5%.