Pētījums: Augušas Latvijas skolēnu raizes par piesārņojumu un klimata pārmaiņām

Pētnieki norāda, ka, salīdzinot ar 2016.gadu, Latvijas skolēnu raizes par piesārņojumu un klimata pārmaiņām ir augušas attiecīgi par 6% un 20%, bet par ūdens trūkumu - par 5%.

Par lielāko ar dabu saistītu apdraudējumu Latvijas skolēni nosaukuši piesārņojumu - 82% uzskata, ka tas lielā mērā apdraud pasaules nākotni. Tam seko ūdens trūkums, ko atzīmēja 75% skolēnu, un klimata pārmaiņas, ko norādīja 70% skolēnu. Kā ceturto svarīgāko apdraudējumu skolēni norādījuši bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Lielāku rūpju pieaugumu par klimata pārmaiņām un piesārņojumu izrādījuši tikai Igaunijas skolēni, attiecīgi par 18% un 21%, kamēr par ūdens trūkumu vairāk satraukumu pauduši Zviedrijas skolēni - par 15% vairāk nekā 2016.gadā. Savukārt par bioloģiskās daudzveidība samazināšanās draudiem visvairāk uztraucas Polijas skolēni (68%), kam seko Lietuvas (67%) un Igaunijas (65%) skolēni.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, Latvijas skolēni galvenokārt pauduši pozitīvu attieksmi vides aizsardzības jautājumos. 89% skolēnu uzskata, ka visiem cilvēkiem būtu jāizturas atbildīgi pret dabas aizsardzību. 91% skolēnu pārliecināti, ka valstīm jāsadarbojas savā starpā, lai saglabātu pasaules dabas resursus. Vienlaikus tam, ka Latvijai būtu jāsniedz ieguldījums vides aizsardzībai citās valstīs, piekrituši 65% skolēnu. 66% skolēnu domā, ka valdībām būtu jāpievērš vairāk uzmanības vides aizsardzības, nekā ekonomiskās izaugsmes atbalstīšanai.

Pārtraukt kaitējuma nodarīšanu videi pieprasītu 59% Latvijas skolēnu, bet 56% skolēnu atteiktos iegādāties izstrādājumus, kas nodara kaitējumu videi. Lai pieprasītu vairāk pasākumu vides aizsargāšanai, organizētā protesta akcijā piedalītos 48% skolēni. Pētnieki gan vērš uzmanību, ka Latvijas skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus par attieksmi vides aizsardzības jautājumos un kritiski zemākus par starptautisko, vērtējot valdības rīcības maiņu no ekonomiskās izaugsmes uz vides aizsardzību.

Kā lielākos apdraudējumus pasaules nākotnei Latvijas skolēni uzskata vardarbīgus konfliktus, finanšu krīzi, bezdarbu, pārapdzīvotību un infekcijas slimības.

Pētījuma dati tika vākti 2022.gadā, kad tikko bija sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tas atspoguļojās arī skolēnu paustajā, ka vardarbīgi konflikti ir drauds pasaules nākotnei - šādu uzskatu pauduši 58% Latvijas skolēnu. Lielāki rādītāji bijuši Polijā (78%) un Lietuvā (71%), kamēr Igaunijā līdzīgi domā 53% skolēnu.

Latvijas un Lietuvas skolēni biežāk nekā starptautiski vidēji atzinuši, ka viņus satrauc globāla finanšu krīzes iespējamība - attiecīgi 59% un 58% skolēnu. Savukārt vislielākais pieaugums, salīdzinājumā ar 2016.gadu, novērots Igaunijas skolēnu atbildēs - uz globālu finanšu krīzi kā ievērojamu risku norādīja par 21% biežāk nekā iepriekšējā pētījuma ciklā.

Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas skolēnu kā apdraudējumu nosauca nabadzību, bet aptuveni 49% skolēnu kā globālu draudu norādījuši bezdarbu.

Kā vēstīts, pētījuma virsmērķis ir izpētīt, cik lielā mērā pētījuma dalībvalstu jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās lomas. Tajā piedalījās 22 pasaules valstis un divas Vācijas pavalstis Ziemeļreina-Vestfālene un Šlēsviga-Holšteina. Latvija pētījumā piedalās ceturto reizi.

"IEA ICCS 2022" ciklā izceltas četras jomas: ilgtspējība, digitālā vide, dažādība, jauniešu uzskats par politiskajām sistēmām. Pētījumā noteica skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēju analizēt un meklēt iemeslus par pilsoniskās izglītības tēmām. Saturiski jautājumi tika uzdoti par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti.

Otro reizi Latvija pētījumā piedalījās ar nacionālajiem jautājumiem. Šoreiz aptaujā tika iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidrots skolēnu viedoklis par valsts drošības garantu, piederības izjūtu Latvijai un viņu autoritāti, informācijas izplatīšanu.