"Eurostat": Latvijā 2016.gadā pārstrādāta vairāk nekā trešdaļa no izlietotajiem plastmasas iepakojumiem

Lietuvā 2016.gadā tika pārstrādāti 74,4% plastmasas atkritumu, kas ir par 32,2% vairāk nekā Eiropā vidēji. Otrajā vietā ar 64% pārstrādāto plastmasas iepakojumu ierindojas Kipra, bet trešajā vietā ar 62% - Slovēnija. Čehijā pārstrādāti 59% plastmasas iepakojumu, Bulgārijā - 53%, Slovākijā un Nīderlandē - 52%, bet Slovākijā - 51,7%.

Tāpat vairāk nekā Latvijā plastmasas iepakojumi pārstrādāti Zviedrijā (50,7%), Vācijā (48,4%), Polijā (47,9%), Spānijā (45,5%), Lielbritānijā (44,9), Norvēģijā (44,6%), Beļģijā (43,4%) Islandē (42,7%), Itālijā (42,4%), Portugālē (41,8%) un Horvātijā (41,1%).

Savukārt mazāk nekā Latvijā plastmasas iepakojumi pārstrādāti Dānijā (36,1%), Austrijā (33,6%), Luksemburgā (32,6%), Ungārijā (31,4%), Īrijā (31,2%), Francijā (25,8%), Somijā (25,4%) un Lihtenšteinā (20,9%).

Kā ziņots, Saeima 25.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī. Likumprojekti paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

Iepakojumu depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumam Latvijā. Iecerēts, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, organizējot iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un operatoriem būs noslēgti līgumi ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību.

Depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma.