No aprīļa līdz jūlijam dabas liegumā "Lielā Baltezera salas" traucēs jūras kraukļus
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Lai nezaudētu dabas lieguma “Lielā Baltezera salas” dabas vērtības un samazinātu jūras kraukļu jeb kormorānu radīto traucējumu arī iedzīvotājiem, konsultējoties ar ornitologiem, Ādažu un Ropažu pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir pieņēmusi lēmumu ļaut no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt jūraskraukļu regulāru traucēšanu, kā arī atļaut nogalināt ne vairāk par 20 jūraskraukļiem. Neveicot šīs darbības pavasarī, nav iespējams saglabāt Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijas “Natura 2000” dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā izveidota.
Sešas Lielā Baltezera salas jeb dabas liegums “Lielā Baltezera salas” atrodas aizsargājamā dabas teritorijā “Natura 2000”. Diemžēl Liepu salā un pārējās salās jūras kraukļu (Phalacrocorax carbo) dēļ bojā iet dabas vērtības, bet ezera piekrastē esošo māju iedzīvotāji regulāri sūdzas par putnu radītajām neērtībām un uz salām bojā ejošajiem kokiem.
Kā vēsta DAP, sākotnēji kormorāni, kas ligzdas vij koku zaros, apdzīvoja Mazo salu, taču līdz ar to kolonijas pieaugumu šajā vietā, uz salas bojā gāja koki un tā kļuva ligzdošanai nepiemērota. Koku bojāeju izraisa putnu ekskrementi, kas satur daudz fosfora un slāpekļa. Pēc Mazās salas “iznīcināšanas” kormorāni pārcēlās uz Liepu salu. Ornitologs kormorānu kolonijas lielumu Baltezerā lēš ar 100 ligzdu. Šāda izmēra kolonija, kas koncentrējas vienā vietā, samērā tuvā nākotnē var pilnībā iznīcināt salas meža veģetāciju, kā to rāda Mazās salas piemērs.
Diemžēl arī Liepu salā lakstaugu stāvā jau konstatētas laukumveida platības, kur tipiskās meža zemsedzes vairs nav, tāpat daļa ligzdu koku (priedes un liepas) ir ar skrajiem vainagiem, kas norāda uz to stāvokļa pasliktināšanos. Kolonijas traucēšana ligzdošanas laikā palīdzētu novērst tās palielināšanos un risku, ka arī Liepu salā esošās mežaudzes ies bojā.
Jūraskraukļu populācijas gan Latvijā, gan Eiropā šobrīd ir stabilas un tām nedraud izzušana. Latvijā kopumā ir novērtēti 2634 – 3106 ligzdojoši pāri, kas ir stabila populācija īstermiņā, savukārt ilgtermiņa populācijas tendence ir pieaugoša. Tādēļ jūraskraukļu ieguve un traucēšana, lai aizsargātu faunu un floru, ir pieļaujama, norāda DAP.
Kormorāni ir melni, liela izmēra putni, to ķermenis var nedaudz pārsniegt vienu metru, bet spārnu plētums pat 120-160 cm. Putniem raksturīgs dzeltens plankums pazodē, salīdzinoši gara aste un riesta laikā arī balti laukumi uz augšstilbiem. No zariem un ūdensaugiem vīto ligzdu tie veido uz klintīm vai kokiem jūras, ezeru vai upju krastos, bet barojas jūrā, upēs, grīvās un nesmādē arī saldūdeņos mītošās sugas. Barības meklējumos, putni spēj ienirt dziļi ūdenī pat uz 30 sekundēm un atšķirībā no vairuma putnu spēj grozīt acis medījuma izsekošanas laikā. Uzturoties kādā vietā ilglaicīgi un lielā skaitā, kormorāni izēd tuvumā esošās ūdenstilpes zivis, bet to apmešanās vietā putnu izdalīto skābju dēļ iet bojā apkārtnes koki.