Foto: Francijā no atkritumiem ražo siltumu ^{Apriņķis.lv}

Francijā ir izvirzīts mērķis pilnībā likvidēt atkritumu poligonus, un, kā atzina Senmandrijē (Saint-Mandrier-sur-Mer) komūnas mērs Žils Vensāns (Gilles Vincent), doma par atkritumu dedzināšanu radusies jau pirms aptuveni trīsdesmit gadiem. Pilsētas tuvumā bijis liels atkritumu poligons, kur atkritumi bieži aizdegušies, radot gaisa piesārņojumu. Arī tas bijis iemesls, lai meklētu risinājumu un pēc iespējas mazāk atkritumu būtu jānoglabā atklātā poligonā. Rūpnīca, kas tika uzbūvēta pavisam netālu no pilsētas centra, šobrīd ir rekonstruēta un modernizēta, taču to nevar pieskaitīt tiem reģenerācijas centriem, kas tiek veidoti pilnīgi no jauna, izmantojot visinovatīvākos tehnoloģiskos risinājumus.

Tāpat kā Latvijā, arī Tulonas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem pirms trīsdesmit gadiem bijušas bažas par stacijas darbību tik tuvu dzīvojamām mājām, taču šobrīd absolūti lielākā daļa ir atzinuši priekšrocības, ko sniedz šāda rūpnīca, – tā ļauj ne tikai samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu, bet arī nodrošina elektrību un siltumu. Ražotnes pārstāvji arī pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā saņemtas tikai dažas sūdzības, turklāt no vieniem un tiem pašiem cilvēkiem.

Kā esam ziņojuši, Ropažu novada iedzīvotāji, bažījoties par vides piesārņojumu un ietekmi uz cilvēku veselību, pērn iesniedza pašvaldībai lūgumu nepieļaut atkritumu koģenerācijas iekārtas būvniecību Dreiliņos. Pret būvniecību portālā “ManaBalss” parakstījās vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju, un, saņemot iedzīvotāju iebildumus, Ropažu novada dome tobrīd nolēma pārtraukt lokālplānojuma izstrādi nekustamajos īpašumos “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”, tādējādi faktiski apturot atkritumu dedzināšanas ieceres īstenošanu.

Rūpnīcas projekta ieceres plānotāji uzsver, ka Latvijā rūpnīca gan augstuma, gan izmēru ziņā būšot līdzīga rūpnīcai, kas jau darbojas Francijas pilsētā Tulonā. Kā pārliecinājās “Rīgas Apriņķa Avīze”, rūpnīcas tuvumā smaku nebija, arī trokšņi, reģenerācijas stacijas darbojoties, drīzāk būtu raksturojami kā neliela dūkoņa, kas dzirdama tikai stacijas teritorijā. Apkārtējo iedzīvotāju ikdienu ražotne, šķiet, netraucē, jo tiešā rūpnīcas tuvumā – pāri ielai – ir gan dzīvojamo māju rajons, gan skolas.

Jāpiebilst, ka Tulonas rūpnīca siltā klimata dēļ visu saražoto siltumu neizmanto mājsaimniecību apkurei un lielu daļu vienkārši izkūpina gaisā, taču saražotā elektrība – apmēram 200 000 MWh gadā – visa tiekot izmantota. Savukārt pelni, kas rodas, sadedzinot atkritumus, tiekot izmantoti ceļu būvniecībā.