"Latvijas zaļais fonds": Iedzīvotāji vēl joprojām nav gatavi maksāt par nolietoto riepu nodošanu

Viņa uzsvēra, ka šī akcija bija labs veids, kā motivēt cilvēkus iztīrīt riepu krājumus, kuri kādā periodā ir sakrājušies, taču cilvēki acīmredzot nav gatavi maksāt par šāda veida atkritumu nodošanu. Viņa skaidroja, ka iedzīvotāji ir akceptējuši, ka komunālajos rēķinos ir iekļauta daļa par atkritumu savākšanu, taču tas, ka būtu atsevišķi jāmaksā par riepu savākšanu, daudziem nav īsti pieņemams.

Kā norādīja Grīsle, lai izskaustu riepu uzkrāšanos vai, sliktākajā gadījumā, izmešanu mežā, ar laiku ir jārada iespēja tās nodot bez maksas vai par ļoti simbolisku samaksu. "Mums arī no daudziem servisiem teica, ka ir situācijas, kad klienti uzzina, ka par veco riepu atstāšanu daži eiro ir jāpiemaksā, diezgan daudzi izvēlas tās ielikt bagāžniekā. Nu kur tad tās paliks? Visticamāk, ka turpat aiz stūra mežā. Tādēļ vislabāk būtu, ka nolietoto riepu apsaimniekošanas izmaksas, kuras ir saistītas ar savākšanu, pārvadāšanu, pārstrādi, būtu jāuzņemas nevis cilvēkiem, bet gan riepu importētājiem caur dabas resursu nodokli vai dalību atkritumu apsaimniekošanas sistēmās. Labāk, lai šīs izmaksas ir tuvāk biznesa pusei, jo to ir vieglāk kontrolēt," sacīja Grīsle.

Runājot par akcijas "Dod riepām otro dzīvi" rezultātiem, Grīsle atzīmēja, ka aktivitāte bija daudz lielāka, nekā bija gaidīts. Vienlaikus viņa atzina, ka akcijas laikā Pierīgas desmit atkritumu savākšanas laukumos to īpašnieki sākumā esot bijuši visai skeptiski par aktivitāti, taču aktivitāte izrādījās liela. "Visu akcijas laiku pie savākšanas laukumiem pat bija rindas. Tas ļoti skaidri parādīja, ka problēma nav tikai nelegālas riepu savākšanas vietas, par ko daudz runā publiski. Izrādās, ka krājumi ir visdažādākajās vietās un visdažādāko iemeslu dēļ. Kādam riepas ir sakrājušās garāžā, kāds savācis un atvedis no meža. Iezīmējās tiešām ļoti plašs problemātikas spektrs," skaidroja Grīsle.

Vienlaikus viņa norādīja, ka izkristalizējās arī naudas jautājums. Pašlaik maksa par vienas lietotas vieglās automašīnas riepas nodošanu svārstās no viena līdz 2,5 eiro atkarībā no savākšanas laukuma vai autoservisa. "It kā tas nešķiet daudz. It īpaši tiem, kuri var atļauties auto. Taču, ja reiz nenodoto riepu ir tik daudz, acīmredzot tas ir viens no apstākļiem, kurš cilvēkus attur," teica "Latvijas zaļā fonda" izpilddirektore.

Grīsle uzsvēra, ka akcijas laikā "Latvijas zaļais fonds" pārliecinājās, ka cilvēki ir atbildīgi. "Piemēram, brīvdienās, kad Rīgas savākšanas laukums nestrādāja, cilvēki bija gatavi vest riepas arī uz Olaini vai Jelgavu, kas no degvielas patēriņa viedokļa nav nemaz tik lēti," viņa norādīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pērnā gada oktobrī Latvijā norisinājās dabai draudzīgās akcijas "Dod riepām otru dzīvi!" pirmais posms. Tā laikā desmit laukumos ikvienam bija iespēja nodot vecās riepas bez maksas. Deviņu dienu laikā savāktas un pārstrādei nodotas vairāk nekā 1000 tonnas riepu, un vairāk nekā 1500 tonnas reģistrētas savākšanai tuvāko mēnešu laikā.

Tāpat vēstīts, ka "Latvijas zaļais fonds" ir Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Uzņēmums nodrošina pilnu izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas ciklu.

"Latvijas zaļais fonds" ir reģistrēts 2017.gadā un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmums vienādās daļās pieder Solveigai Grīslei, Kasparam Elartam, Indrai Zemmerei, Laurai Caunei un Kārlim Graudiņam.