Menu
 

Par gada koku izvēlēta Krimas liepa

  • Autors:  Apriņķis.lv
Par gada koku izvēlēta Krimas liepa Foto - flickr.com

Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) kopsapulcē ar balsu vairākumu par 2019. gada koku ievēlējusies Krimas liepu (Tilia x euchlora K. Koch). Bija izvirzīti divi nominanti, no kuriem otrs bija parastais skābardis (Carpinus betulus L.).

Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem, pavēstīja LDB viceprezidents Gvido Leiburgs. Latvijas Dendrologu biedrība nosoda Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. 2006. gadā Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas parkus un botāniskos dārzus, iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem.

Krimas liepa Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk sakot, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts no 1838 gada. Gada koka izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima. Koks sasniedz 25 m augstumu un veido aptuveni 8-10 m platu, pārkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu.

Īpašā koka pazīme ir vidēji lielās un spīdīgās lapas, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Rudenī koka lapojums krāsojas gaiši dzeltenos toņos, saglabājot raksturīgo lapu spīdumu. Lapas plātne pie pamata izteikti asimetriska, lapas mala ar akotainiem, gaišiem zobiņiem. Zied jūnijā-jūlijā, pēc parastās liepas, ziedi salīdzinoši lieli ar intensīvu smaržu.

Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, ir piemēroti pilsētu augšanas apstākļiem, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Tomēr Krimas liepai ir viena slikta īpašība – ziedēšanas laikā tā izraisa pastiprinātu kameņu un bišu bojāeju. Krimas liepu mēdz jaukt ar Kaukāza liepu (Tilia dasystyla Stev.), kam atšķirībā no Krimas liepas lapas apakšā dzīslu stūros matiņi ir balti, nevis brūngani.

Kopumā šī ir viena no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau no 19. gadsimta beigām, atzīst Gvido Leiburgs. Koki vairāk izplatīti Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Neskatoties uz labo ziemcietību un citām īpašībām, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. Tā kā Krimas liepa ir Latvijas kokaudzētavu sortimentā, biedrība aicina šos skaistos kokus plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un ceļmalu stādījumus. Kokiem sākot ar 1.9 m stumbra apkārtmēru ir īpaši aizsargājamu koku – dižkoku statuss. Dižākās Krimas liepas Latvijā sasniedz aptuveni 2,5 m stumbra apkārtmēru.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.