Menu
 

Pētījums: Latvijā 56% iedzīvotāju šķiro atkritumus (+foto)

  • Autors:  Apriņķis.lv
Pētījums: Latvijā 56% iedzīvotāju šķiro atkritumus (+foto) Foto - arhīvs

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus. Kopš 2011. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 22 procentpunktiem un nu sasniedzis līdz šim augstāko līmeni.

Vienlaikus liela daļa sabiedrības joprojām atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri. No atkritumu šķirošanas galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā, kā arī ieradums izmest visus atkritumus vienuviet, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Latvijā lielākoties atkritumus šķiro sievietes un iedzīvotāji, kuri dzīvo Zemgalē un Vidzemē, kur vēsturiski dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra ir bijusi visattīstītākā. Visbiežāk tiek šķirotas stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas PET pudeles (70%), papīru un kartonu (62%). Savukārt skārdenes un nolietotās elektroierīces šķiro gandrīz katrs ceturtais respondents (29% un 28%), bioloģiskos atkritumus – aptuveni katrs piektais (22%), bet nolietotās riepas – 16%.

Aptaujas rīkotāji atzīmē, ka ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīvē tik bieži izmantotās, bet dabai īpaši bīstamās baterijas – ja 2011. gadā šādu cilvēku skaits bija ap 58%, 2016. gadā 62%, bet pērn – jau 74%.

Pēc iedzīvotāju domām, tieši papildu atkritumu konteineru un urnu uzstādīšana dzīvojamās zonās un sabiedriskajās vietās (57%), sabiedrības informēšana (53%), kā arī bargāku sodu sistēma (45%) ir efektīvākie instrumenti cīņā ar vides piedrazošanu.

Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vides piedrazošanas problēmas varētu risināt arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma – 2011.gadā tā domāja 34% iedzīvotāju, bet tagad – tikai 30%, atzīstot, ka citi instrumenti būtu efektīvāki. Arī kopējais atbalsts depozīta sistēmas ieviešanai samazinās – 2016.gada pētījumā to pilnībā atbalstīja 39%, kamēr šobrīd vien 37%. Turklāt atbalsts būtiski samazinās, ja mājsaimniecībām radīsies papildu izdevumi – tad to pilnībā atbalstītu tikai 23%, bet vēl mazāk – 11% – to atbalstītu, ja pieaugtu arī maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Lielākoties gatavību segt papildu izdevumus, kas saistīti ar iespējamo depozīta sistēmas ieviešanu pauduši Latvijas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 780 eiro mēnesī), kuri iespējamā sadārdzinājuma ietekmi uz savas mājsaimniecības budžetu izjustu mazāk.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 60% atkritumu nešķirotāju atzīst, ka labprāt šķirotu atkritumus, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti šķirošanas konteineri. Pirms diviem gadiem šādu apņēmību pauda pat 70% iedzīvotāju. Tas savukārt liecina, ka dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies.

Iedzīvotāju pašu iniciatīva iesaistīties atkritumu šķirošanas infrastruktūras uzlabošanā ir kritiski zema, proti, tikai 9% aptaujāto ir izmantojuši iespēju vērsties pie savas mājas vai atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Satraucoši daudz ir arī to iedzīvotāju jeb 38% (attiecīgi 28% 2014. gadā), kuri atzīst, ka nešķiro, jo ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet.

Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Salīdzinājumam – Vācija pārstrādā gandrīz 70% sadzīves atkritumu. Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%.

Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu apjoms 20 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Tas saistīts ar patēriņa kāpumu, lielāku preču un pakalpojumu piedāvājumu un arī tendencēm iepakojuma izmantošanā. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī sabiedrības izpratnei par resursu saudzīgu izmantošanu un iesaistei atkritumu šķirošanā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.