Menu
 

Inčukalna gudrona smelšana – veiksmes un riski Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Darbi Inčukalna gudrona dīķos rit atbilstoši grafikam. Atliek vēlēties, lai sabiedrība tiktu informēta biežāk. Foto - LETA un arhīvs Darbi Inčukalna gudrona dīķos rit atbilstoši grafikam. Atliek vēlēties, lai sabiedrība tiktu informēta biežāk. Foto - LETA un arhīvs

Ne tikai Pierīgā, bet bez pārspīlējuma var teikt, ka visā valstī Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekts ir viens no apjomīgākajiem un arī riskantākajiem vides aizsardzības sektorā. Kā zināms, projektam ir gara un sarežģīta priekšvēsture, līdz aptuveni pirms gada pilnsabiedrība “Inčukalns Eko” faktiski uzsāka vēl padomju laikos “sastrādāto” sērskābā gudrona platību sanāciju, ārkārtīgi bīstamās substances izsmelšanu, pārstrādi un tālāku nogādāšanu sadedzināšanai kompānijas “Cemex” lielajās krāsnīs.

Paralēli tam notiek tiesvedība starp iesaistītajiem subjektiem par iepriekš paveikto (precīzāk – nepaveikto) šajā lietā. Tiesvedības process nav īpaši patīkams nevienam, ja neskaita varbūt advokātus, bet mūsu gadījumā pārsteidza tas, ka vismaz neformāli virkne gudrona lietā iesaistīto bija ļoti mazrunīgi, atsaucoties uz tiesāšanos, kas neļaujot par visu runāt pietiekami plaši un atklāti.

Patiešām – mūsu mērķis, gatavojot šo materiālu, bija noskaidrot, vai darbi Inčukalna gudrona dīķos noris atbilstoši plānam un vai projektam tiek realizēta arī kāda nevalstisko organizāciju pārraudzība. Galu galā kopš projekta darbu sākšanas tūlīt būs pagājis aptuveni gads. Vai sabiedrībai šā gada laikā bijis pietiekami daudz iespēju sekot līdzi darbu gaitai, un vai tie norit saskaņā ar plānoto? Ar jautājumiem par šo “Rīgas Apriņķa Avīze” vērsās gan Valsts vides dienestā (VVD), gan Inčukalna novada pašvaldībā, gan pilnsabiedrībā “Inčukalns Eko”.

Inčukalna novada vietvara savā mājaslapā ir rakstījusi, ka gudrona dīķu sanācijas projekts ir nozīmīgs un sabiedrības interese liela, tādēļ mazliet dīvaina šķita pašvaldības mazrunība, kad vaicājām, vai arī nevalstiskās organizācijas seko līdzi notikumiem. Lūk, atbilde, kuru sniedza pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pozņaks: “Par pirmo jautājumu esam lūguši Jums atbildēt VVD kolēģus, pašvaldībai nav informācijas par NVO iesaisti šajā projektā.”

Savukārt atbilde uz jautājumu, kā novads seko līdzi notikumiem un cik bieži par procesu tiek informēta būvvalde, bija šāda: “Inčukalna novada būvvalde gudrona dīķu sanācijā iesaistās atbilstoši savai kompetencei, jautājumos, kas saistīti ar būvniecību un būvniecības procesa uzraudzību. Ir izsniegtas būvatļaujas saistībā ar Dienvidu un Ziemeļu dīķu teritorijā paredzētajiem būvniecības darbiem. Abām būvatļaujām 2018. gada 8. novembrī ir izdarītas atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Šobrīd Ziemeļu dīķa teritorijā notiek rievsienas izbūve. Dienvidu dīķa teritorijā šobrīd būvdarbi nenotiek. Process tiek uzraudzīts. Lielāka daļa ir sanācijas darbi, kuri notiek saskaņā ar sanācijas programmu. Inčukalna novada pašvaldībā ir iesniegts informācijai šis dokuments (sīkāka informācija par sanācijas programmu Valsts vides dienestā). Šobrīd Dienvidu dīķī notiek gudrona smelšana – un tā ir sanācija. Bet Dienvidu dīķī būvdarbi notiks tad, kad tiks pabeigta sanācija. Pēc dīķa izsmelšanas notiks teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi.”

Piekritīsit, ka nav pārāk plaši. Taču darbu izpildītāja – pilnsabiedrības “Inčukalns Eko” – pārstāvis Raivo Nikolajevs vārdos ir vēl skopāks: “Labdien, Kolāta kungs! Esam saņēmuši informāciju, ka Jūs jautājumus esat uzdevuši Valsts vides dienestam. Visas atbildes VVD ir nosūtītas, un droši vien drīzumā saņemsiet no viņiem atbildi.” 

Patiešām – pēc būtības līdzīgi jautājumi tika uzdoti arī Valsts vides dienestam, kurš pēc būtības sniedza pietiekami izsmeļošu atbildi. Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” uzdotajiem jautājumiem atbildes sniedza Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Vai paveiktie darbi notiek, kā plānots, un kādi ir paveikto darbu apjomi?

Darbi noris, kā plānots. Kopš pagājušajā gada februāra, kad tika uzsākti darbi, no Inčukalna Dienvidu dīķa ar ekskavatoriem pilnsabiedrība “Inčukalns Eko” ir izsmēlusi un sekundārajā kurināmajā pārstrādājusi vairāk nekā 9800 tonnu sērskābā gudrona. Uz “Cemex” ir izvests sekundārais kurināmais vairāk nekā 10 500 tonnu apmērā, no kurām sadedzinātas vairāk nekā 6700 tonnas.

Darbi norisinās arī Inčukalna Ziemeļu dīķī. Patlaban ir veikta smilts un gudrona maisījuma ekskavācija un nogāde pie operatora tālākai apstrādei un utilizācijai vairāk nekā 2000 kubikmetru apmērā, kā arī noslēgusies piesārņoto pazemes ūdeņu sanācijas sistēmas izveide. 2018. gada nogalē tika uzsākta piesārņoto pazemes ūdeņu atsūknēšana un attīrīšana ar speciālām attīrīšanas iekārtām. Šobrīd izsūknēti vairāk nekā 7000 kubikmetru ar ķīmiskajām vielām piesārņoto ūdeņu.

Gan Dienvidu dīķī, gan Ziemeļu dīķī norisinās nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.

Vai gudrona smelšanas procesam līdzi seko arī Inčukalna novada vai citas lokācijas nevalstiskās organizācijas?

Gudrona smelšanas procesa novērošanai nevalstiskās organizācijas nav piesaistītas. Taču PS “Inčukalns Eko” sadarbībā ar Valsts vides dienestu, darbus uzsākot, organizēja plašāku publisku pasākumu, kurā piedalījās pārstāvji no pašvaldības, vietējie iedzīvotāji, NVO pārstāvji un vides aktīvisti. Plānots arī turpmāk pa laikam organizēt līdzīgus pasākumus, lai sabiedrību iepazīstinātu ar darbu gaitu.

Cik bieži izpildītājs par darbu gaitu informē novada būvvaldi? Kad būvvalde pēdējo reizi saņēmusi informāciju, un vai to iespējams publiskot, konkrēti – atsūtīt “Rīgas Apriņķa Avīzei”?

Līgums “Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” projektēšana un sanācijas darbi” ir pakalpojuma līgums, kur būvniecības darbi veido tikai nelielu daļu no veicamajiem darbiem, pamatā – teritorijas rekultivācija pēc sanācijas darbu pabeigšanas. Būvvalde veic būvdarbu uzraudzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, t.sk. pēc nepieciešamības objektu apmeklē būvinspektors.”

Rezumējot iegūto informāciju un tās saņemšanas specifisko veidu, rodas interesantas pārdomas. Vispirms labā ziņa – darbi noris pēc plānotā grafika. Arī izsmeltie un tālākai izmantošanai transportētie apjomi ir konkrēti un patiešām daudz neatpaliek no iepriekš iezīmētajiem grafikiem – apmēram 1000 tonnu mēnesī. Tiktāl viss labi. Kas ir riskanti?

Pirmkārt, ekoloģiski jutīgajam, vēsturiski ieilgušajam un dārgajam projektam faktiski nav nekādas nevalstisko organizāciju pārraudzības, cik noprotams – nav arī intereses. Savukārt mediji apciemot dīķus tiks aicināti tikai tad, kad to par vajadzīgu uzskatīs izpildītājs un Valsts vides dienests. Kad tas notiks – nav zināms. Kamēr viss ir labi, tam nav tik lielas nozīmes. Taču mēs zinām, kā dažkārt klājies ar līdzīgiem projektiem.

Otra lieta – nevarētu teikt, ka arī novads izrāda kaut cik nozīmīgu interesi. Jā, mums ir formāla būvvaldes atbilde. Tik formāla, ka caur rindiņām jūtama attieksme, sak, lieciet taču mums mieru!

Trešā lieta. Vācot informāciju, neformāli vairākkārt tika dzirdēta apmēram šāda atruna: mēs jau nevaram jums daudz ko teikt, jo šobrīd notiek tiesvedība ar iepriekš šajā projektā piesaistīto uzņēmumu SIA “Skonto būve”... Ko var zināt, ka kāds pieminēts fakts vai viedoklis netiek izmantots tiesu darbos. Šāda vispārīga rakstura atruna galējā konsekvencē varētu nozīmēt, ka teikt nedrīkst vispār neko un sakiet lielu paldies, ka mēs te uz savu risku un atbildību jums vispār kaut ko stāstām.

Pagaidām atliek vien paļauties, ka informācija par Inčukalna gudrona dīķu sanācijas procesu ir atbilstoša. Nav jau pamata domāt citādi. Taču informācijas deficīts šai lietā ir tuvu riska robežai. Nav jēgas vēlreiz atkārtot, kādēļ tieši šajā gadījumā tas ir ļoti bīstami.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.