Piektdien Latvijā sākas meža ugunsnedrošā laikposms

 Visiem iedzīvotājiem meža ugunsnedrošajā laikposmā,  uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības, informēja VMD. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, atrodoties mežā, ir jāievēro daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.

Uzturoties mežos un purvos  aizliegts:

- nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;

- kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;

- dedzināt atkritumus;

- braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;

- veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecības, jo dūmi var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.

Pēc VMD datiem, šogad pavasarī pavisam ir reģistrēti jau 196 meža ugunsgrēki un kopējā izdegusī meža zemes platība ir 113 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes 61 hektārs. 2018. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 972 reizes pavisam 2864 hektāru platībā. 76% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls  ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 12% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.