Lielā talka – vai piedalīties? ^{Apriņķis.lv}

Starp tiem ir arī Carnikavas un Babītes novads, kurā, spriežot pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijas, šopavasar čakli darbojušies kūlas dedzinātāji, acīmredzot tādējādi cenšoties “sakārtot” rudenī nesakoptās teritorijas. “Rīgas Apriņķa Avīze” lūkoja skaidrot, kā mainījusies situācija abos novados pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Babītes novada dome: “Teritorijas sakopšana ir īpašnieka paša ziņā!”

Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” pavēstīja Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Aizsila, Babītes novada pašvaldība Lielās talkas kampaņā nepiedalās un nav piedalījusies arī iepriekšējos gados.

“Babītes novadā pašvaldībai piederošo teritoriju kopj apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts līgums. Par privāto teritoriju sakopšanu atbildīgi ir to īpašnieki. Bet, tā kā Babītes novadā atrodas Babītes ezers, kas ir valsts īpašums un kas ir iecienīta vieta makšķerniekiem un atpūtniekiem, jau vairākus gadus pēc kārtas pašvaldība aicina iedzīvotājus uz ezera dambja un krastu sakopšanas darbiem. Tāpēc 27. aprīlī jau no pulksten 9.00 pašvaldības sabiedriskās kārtības sargi nodrošinās atkritumu maisu izdali pie Dzilnupes poldera dambja pretim Ļutu ceļam. Būs pieejami dažādu krāsu maisi atkritumu šķirošanai. Pēc sakopšanas maisi ir jānovieto uz dambja vai maisu izdales vietā. Laipni aicinām ikvienu!”

Savukārt, atbildot uz jautājumu par nesakoptajām teritorijām un daudzajiem kūlas ugunsgrēkiem (te jāpiebilst, ka VUGD darbinieki 2017. gadā Babītes novadā dzēsuši 12 kūlas ugunsgrēkus, pērn – 17 kūlas ugunsgrēkus, bet šopavasar ugunsdzēsēji dzēsuši kūlas ugunsgrēku, kas plosījies 60 (!) hektāru platībā), Ilze Aizsila teic: “Atbildot uz jautājumu par nesakoptajiem īpašumiem un kūlu, domes priekšsēdētājs Andrejs Ence vēlreiz vēlas akcentēt, ka teritorijas sakopšana ir katra paša īpašnieka ziņā.”

Carnikaviešus aicina ziņot par piesārņotajām vietām

Izvērstāku skaidrojumu “Rīgas Apriņķa Avīzei” sniedza Carnikavas novada pašvaldība, uzsverot, ka “vienmēr ir augstu vērtējusi Lielo alku kā nozīmīgu sabiedrisko pasākumu, kas veicina ne tikai vides sakopšanu, bet arī sabiedrības saliedēšanos”. Kā informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Ģērmane un speciāliste Ilze Cerbule, Lielā talka Carnikavas novadā desmit gadu laikā vides sakopšanai un labiekārtošanai pulcējusi simtiem iedzīvotāju un novada viesu.

“Atbalstu allaž snieguši arī Nacionālo bruņoto spēku Ādažu garnizona kareivji, it īpaši – smagāko un sarežģītākos darbu veikšanai. Pateicoties kopīgām pūlēm, mūsu novads kļuvis tīrs un patīkams gan pašiem, gan viesiem, un par to jāpateicas arī visu Lielo talku dalībniekiem, talku atbildīgajiem, Nacionālo bruņoto spēku kareivjiem, kā arī iedzīvotājiem, kuri šo gadu laikā informēja par nesakoptajām vietām un piedalījās vides sakopšanā. Iepriekšējo desmit gadu periodā Lielās talkas pasākumi Carnikavas novadā ir pilnībā attaisnojuši savu pastāvēšanu un sasnieguši savus mērķus.”

Pašvaldības pārstāves arī uzsver, ka Carnikavas novads ir kļuvis tīrāks, sakoptāks un tiecas tāds būt ne tikai pēc speciāli organizētām aktivitātēm, bet arī ikdienā. Pa šiem gadiem ir sasniegts galvenais mērķis – lielākā sabiedrības daļa, galvenokārt bērni, ir sapratuši savu lomu apkārtējās vides pievilcīguma nodrošināšanā un uzturēšanā.

Turklāt rūpēs par vidi jau 2018. gadā pašvaldība ieviesusi vēl vienu iespēju iedzīvotājiem līdzdarboties tās uzlabošanā – ziņojot par piemēslotām vietām ar mobilās aplikācijas “Mobio” starpniecību. Par neatļautās vietās izbērtiem sadzīves atkritumiem iespējams paziņot arī mobilajā lietotnē “Vides SOS”, un ziņojums tiek pārsūtīts pašvaldībai, kurā atrodas piesārņotā teritorija.

“Svešu vai pašiem savu atkritumu kopīgu savākšanu, teritorijas uzkopšanu, sagrābjot pērnās lapas, vai pulcēšanos piesārņotās vietās iedzīvotāji vairs neuzskata par svarīgu sabiedrisko pasākumu. Viņi ir sapratuši, ka ikdienišķa un pašsaprotama dzīves telpas sakopšana ir jāpaveic bez speciālu akciju organizēšanas, vislabāk – novēršot nepieciešamību pēc tādām, nepiesārņojot vai nepiemēslojot savu apkārtni. Carnikavas novadā faktiski nav piesārņotu publisku vietu vai teritoriju, kuru sakopšanai būtu nepieciešama sabiedrības līdzdalība, tādēļ pašvaldība nepiedalīsies Lielās talkas organizēšanā, tomēr aicināsim iedzīvotājus pievērst uzmanību savai dzīves videi un katram savu iespēju robežās paveikt kādu labu darbu, piemēram, iestādīt puķes, sagrābt atlikušās pērnās lapas, nozāģēt nokaltušu zaru un tamlīdzīgi.”

Soda nesakopto teritoriju īpašniekus

Komentējot jautājumu par kūlas dedzināšanu nesakoptajās teritorijās, Carnikavas novada pašvaldības pārstāve Ilze Cerbule atklāja, ka sakopta teritorija ir viena no novada pašvaldības policijas prioritātēm, tādēļ ar šo jautājumu policisti strādā preventīvi. Nesakoptās teritorijas galvenokārt tiek konstatētas, patrulējot pa Carnikavas novada teritoriju. Nereti arī iedzīvotāji iesniedzot sūdzību par tuvumā esošu nesakoptu īpašumu.

“Pašvaldības policija nesakoptu teritoriju īpašniekiem izsūta paziņojumus par nepieciešamību sakopt gan īpašumu, gan tam piegulošās teritorijas, dodot termiņu pārkāpuma novēršanai. Ja pārkāpums netiek novērsts, vainīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības. Tieši tāpat ir ar kūlas veidošanos, kam pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību. 2018. gadā izsūtīti 128 paziņojumi par nepieciešamību novērst pārkāpumu, sakopjot teritoriju. 45 teritoriju īpašnieki ir saukti pie administratīvās atbildības par nesakoptām teritorijām, un divas personas ir sauktas pie administratīvās atbildības par kūlas veidošanos.”

Ja konstatēta kūlas degšana, bet nav izdevies atrast vainīgo personu, pie administratīvās atbildības tiek saukts teritorijas īpašnieks, kurš to pieļāvis. “2017. gadā bija divas lietvedības par kūlu nesakoptā teritorijā, 2018. gadā – viena lietvedība par zāles degšanu, kad pie atbildības tika saukts teritorijas īpašnieks. Šogad ir viena lietvedība par kūlas veidošanos un pērnās zāles degšanu,” situāciju novadā apraksta Ilze Cerbule.