Pētījums: 59,7% iedzīvotāju slikti izprot plānoto dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu

Tikai 36% aptaujāto ir norādījuši, ka depozīta sistēmu izprot ļoti labi, vai drīzāk labi, bet 4,3% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kaktiņš norādīja, ka liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot tādus iepakojumu veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti.

"Iedzīvotāju ekspektācijas ir daudz augstākas un tas var sagādāt vilšanos plānotajā depozīta sistēmas modelī," sacīja Kaktiņš.

2019.gada aprīlī-maijā veiktajā pētījumā secināts, ka tikai 12% iedzīvotāju ļoti labi izprot to, kā darbosies dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, drīzāk labi to izprot 24% aptaujāto, turpretī 26,5% depozīta sistēmu izprot ļoti slikti, bet 33,2% - drīzāk slikti.

Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka salīdzinoši labāk to, kā darbosies dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, pārzina jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem - kopumā 51% izprot labi, tostarp 18% - ļoti labi, 33% - drīzāk labi.

Pētījumā arī noskaidrots, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem plānoto depozīta sistēmu labi pārzina biežāk nekā iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.

Jautāti par depozīta sistēmā nododamajiem iepakojumiem, 75,2% aptaujāto norādījuši, ka tās būs 1,5 litru ūdens pudeles, 68% - stikla alus pudeles, 60,5% - "Coca-Cola" stikla pudeles, 56,9% - skārdenes.

Tomēr liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot arī tādus iepakojuma veidus, kā stikla burkas (30%), 18 litru ūdens pudeles (26,2%), vīna pudeles (26,1%), stiprā alkohola pudeles (18%).

Uz jautājumu, ko iedzīvotāji vēlētos nodot depozīta sistēmā, 77,3% norādījuši gāzēto dzērienu plastmasas pudeles, 70,8% - visu tilpumu ūdens pudeles, 64,5% - alkoholisko dzērienu pudeles, 63,6% - skārda bundžas, 60,4% - stikla burkas, 53,2% - pārtikas eļļas plastmasas un stikla pudeles, 47,5% - piena produktu plastmasas pudeles, 39,3% - sulu un piena kartona iepakojumu, 36,4% - šampūnu, šķidro ziepju, dušas želeju plastmasas pudeles, 35,7% - sadzīves ķīmijas plastmasas pudeles.

Kaktiņš piebilda, ka aptaujas dati liecina - ir pamats domāt, ka informētība par depozīta sistēmu ir pašu aptaujas dalībnieku fantāzijas, bet vēlme šķirot dažāda veida atkritumus ir ļoti liela. "Cilvēki grib šķirot, bet nav skaidra priekšstata, kas sagaida. Lielai daļai pēc depozīta sistēmas ieviešanas varētu būt vilšanās, arī finansiāla," sacīja Kaktiņš.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta ("InCSR") valdes locekle Dace Helmane norādīja, ka pētījuma rezultāti ir satraucoši, jo parāda, ka sabiedrībai trūkst informācijas par to, ko depozīta sistēma konkrēti ietver, par tās sniegtajiem ieguvumiem un praktisko īstenošanu.

"Arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri depozīta sistēmu atbalsta, īsti nezina, ko viņi atbalsta. Nepieciešams vienkāršs, saprotams un jēgpilns skaidrojums un tas ir politikas veidotāju darbs," sacīja Helmane.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) norādīja, ka, strādājot pie likuma, aptaujas rezultāti tiks ņemti vērā. "Centīsimies noteikt saprātīgu sistēmas ieviešanas termiņu, lai atbildīgās institūcijas var laicīgi izglītot sabiedrību un sagatavot to depozīta sistēmas lietošanai. Noteikti jācenšas paplašināt nododamo iepakojumu klāstu, bet tam nevajadzētu kavēt sistēmas ieviešanu," sacīja Vitenbergs.

Pētījumā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.