Menu
 

Par dīķi un ozolu Gaujas senlejā. Lasītājs vaicā Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare, Liene Ozola
Foto – Bernadeta Goldberga Foto – Bernadeta Goldberga

Pirms neilga laika “Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijā vērsās Krimuldas novada iedzīvotāja Bernadeta Goldberga, paužot bažas par vairākām lietām, ko novērojusi Gaujas senlejā Siguldā.

Netālu no Gūtmaņa alas atrodas unikāls dīķis ar paceltiem krastiem. Ūdens līmenis dīķī, gadalaikiem mainoties, ir nemainīgs, tas atrodas vienu metru virs jūras līmeņa.

“Agrāk tas bija ļoti skaists dīķis, tajā dzīvoja gulbji, bija gulbju mājiņa. Šobrīd izskatās, ka dīķis aizaug, un neviens to netīra. Paies pāris gadu, un dīķis aizaugs pavisam, kļūs par odu rezervuāru. Aļģes izplešas par metru gadā. Man pašai pie mājas ir dīķis, un es zinu, ko nozīmē dīķa kopšana. Ar laivu ir jāizbrauc un jāizravē zāles, kas saaugušas pārāk tālu. Jo vairāk dīķis aizaug, jo grūtāk to iztīrīt. Žēl, ka atbildīgajām iestādēm neinteresē dīķa sakopšana. Acīmredzot viņi nav iedziļinājušies un nesaprot, kāda vērtība ir šis dīķis.”

Bernadeta satraucas arī par ozolu, kas atrodas turpat blakus dīķim. Nesen tam atšķēlies liels zars. “Zaru aizvāca, bet vairāk ozols nekā netiek apkopts. Tādos gadījumos, kad koks sašķēlies, šķēluma vietu aizsmērē ar pernicu vai eļļas krāsu. Ja man nebūtu tik daudz gadu, es pakāptos uz trepēm un aiztaisītu ozolu ciet. Žēl kociņa,” pārdomās dalās Bernadeta.

Par minētajiem jautājumiem “Rīgas Apriņķa Avīzei” savu viedokli paud vēl vairāki ilggadēji siguldieši, kuri pastāstīja, ka dīķis ir dabisks un gadu gaitā tā izskats mainījies vien nedaudz.

“Kādreiz šad tad makšķerēju šajā dīķī, tajā dzīvoja divas lielas līdakas – Klementīne un Kleopatra, kuras neviens nevarēja noķert. Manuprāt, ar Gūtmaņalas dīķi viss ir kārtībā. Vai tad dīķim jāizskatās tīram kā vannai?” pārdomās dalās Vilnis. Arī par ozolu Vilnim ir viedoklis: “Kokam lūzuma vietu aiztaisa ciet tad, ja tā sulo. Ja koksne ir sausa, rēta pati aizvelkas.”

Maija, kura nesen pastaigājusies gar dīķi, saka: “Manuprāt, normāls, dabisks dīķis – aug niedres, ūdensrozes. Dažreiz ir redzēti ar aļģēm aizauguši dīķi, bet šis tāds nav. Ozols gan izskatās neglīti – tas tiesa.”

Sazinoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kura ir atbildīga par minēto teritoriju Gaujas Nacionālajā parkā, pārvaldes speciāliste Maija Rēna “Rīgas Apriņķa Avīzei” paskaidroja, ka lielam satraukumam nav pamata: “Gūtmaņalas apkaimē 60. gados izveidoti mākslīgi meliorācijas dīķi, kā arī šķērsdambji ceļa pretējā pusē Gaujas tilta virzienā, lai regulētu gruntsūdens līmeni piegulošajās teritorijās un palu laikā pasargātu tilta pievadceļa uzbērumu.

Laika gaitā dīķos izveidojies dabisks apaugums, un tos par ligzdošanas vietu izvēlas ūdensputni. Šie dīķi atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, dabas lieguma zonā, un šo teritoriju apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija. Dīķos reizi gadā tiek pļautas niedres un iespēju robežās tiek izvākts liekais apaugums, taču kopumā šo teritoriju pārvalde vēlas saglabāt maksimāli tuvu dabiskajiem apstākļiem.”

Savukārt, jautāta par ozolu, Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste M. Rēna “Rīgas Apriņķa Avīzi” informēja, ka patiešām koks lielu zaru zaudējis pagājušā gada septembra beigās lielas vētras laikā. Arboristi esot novērtējuši, ka pārējais koks ir stabils un nav apdraudēts, tādēļ tam nekādi papildu apsaimniekošanas pasākumi nav nepieciešami.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.