Menu
 

Atkritumu apsaimniekošana – ceļu daudz, bet mērķis viens (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Arnis Švānfelds
Foto - Arnis Švānfelds Foto - Arnis Švānfelds

Kā “Rīgas Apriņķa Avīze” jau iepriekš rakstījusi, atkritumu, ieskaitot sadzīves atkritumu, apsaimniekošanas jomā vides prasības aizvien pieaug. Tā, līdz 2035. gadam sadzīves atkritumu daudzumam, kas tiek otrreiz izmantoti vai pārstrādāti, ir jāsasniedz 65%. Savukārt sadzīves atkritumu poligonos varēs tikt noglabāti tikai līdz 10% sadzīves atkritumu. Tas nozīmē pārmaiņas gan uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu kādā no tās posmiem, gan ikvienam iedzīvotājam.

Svarīgs mērķis ir pavisam samazināt to atkritumu daudzumu, kas tiek noglabāti sadzīves atkritumu poligonos jeb, vienkārši sakot, aprakti. Ideālais variants ir visaptveroša aprites ekonomika, kad materiāli “ceļo pa apli” – tie tiek izmantoti atkārtoti, un nekas nenonāk apglabāšanai vidē. Tas būtu ideālais mērķis, uz ko jātiecas, bet uz to garš ceļš ejams.

Sadzīves līmenī aizvien vairāk saskarsimies ar nepieciešamību šķirot atkritumus – gan tāpēc, ka tā ir pareizi, gan tāpēc, ka tā iedzīvotājam būs lētāk, jo augs maksa par nešķiroto atkritumu nodošanu. Šķirošana valstiski jau tiek un tiks veicināta ar burkāna un pātagas metodi, un izskatās, ka otrā metode ar laiku būs aizvien jūtamāka.

Tīra vide – dārgs prieks, brīvais tirgus ne vienmēr strādā

Aizvien augstāku Eiropas Savienības vides standartu sasniegšana prasīs lielus ieguldījumus. Daļā no nepieciešamā var paļauties uz tirgus mehānismiem, daļā nepieciešams atbalsts tam vai citam risinājumam. Ja būs izdevīgi pārstrādāt kādu no atkritumu sastāvdaļām, privātie uzņēmumi to darīs. Te ir spēkā interesantas sakarības, piemēram, jo naftas cena pasaulē pieaug, jo dārgākas kļūst izejvielas un jo izdevīgāk sanāk pārstrādāt plastmasu. Bet ne visur var paļauties uz stipro tirgus roku, vienalga – sadzīves vai citu atkritumu jomā.

Piemēram, ja būtu izdevīgi nodarboties ar nolietoto autoriepu pārstrādi, privātie uzņēmēji ar to arī aktīvi nodarbotos un cīnītos par iespēju pieņemt pārstrādei vai katru autoriepu. Diemžēl Latvijā dažviet sakrājušies riepu kalni, ar kuru pārstrādi pagalam neveicas. Tas nav vienīgais piemērs atkritumu apsaimniekošanas jomā, kad brīvais tirgus un konkurence esošajos apstākļos un vides prasību ievērošana nevar atrisināt problēmu vienkārši tāpēc, ka uzņēmējam tas nav saimnieciski izdevīgi.

Visa atkritumu, ieskaitot sadzīves atkritumu, apsaimniekošanas sistēma sastāv no daudziem atsevišķiem posmiem – atkritumu dalīta vai nedalīta vākšana, transports, šķirošana, pārstrāde, enerģijas ieguve dedzinot un pēdējais un nevēlamākais – apglabāšana. Sistēmai jāstrādā saskanīgi kopēja mērķa labā, tāpēc svarīga loma ir pašvaldībām un valsts institūcijām, lai radītu regulējumus un spēles noteikumus, kuru ietvaros atkritumi tiek pienācīgi apsaimniekoti.

Kā stāsta SIA “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, universālu un vispāratzītu apsaimniekošanas modeļu atkritumsaimniecības organizēšanai pašvaldībās nav – ne Eiropas, ne Latvijas līmenī. Viss ir atkarīgs no konkrētas situācijas, teritorijas, vēsturiskajiem apstākļiem, iestrādnēm, iepriekšējās pieredzes un daudz kā cita. Gan Eiropā, gan Latvijā pašvaldības izvēlas dažādus ceļus. Piemēram, ir pašvaldības, kā Vidzemē, Rēzeknē, Daugavpilī un citur, kas vienas pašas vai vairākas kopā apvienojušās apsaimniekošanas uzņēmumā praktiski veic darbu no klienta durvīm līdz pēdējam – pārstrādes vai noglabāšanas – posmam. Ir pašvaldības, kas nodod visus iespējamos pakalpojumus privātās rokās. Ir arī piemēri, kad pašvaldība nav apmierināta un paņem kādu funkciju no privātā pakalpojumu sniedzēja atpakaļ.

Rīgā ir liels veicamā darba apjoms, un šobrīd ir brīvs tirgus – katrs apsaimniekotājs vai ēkas īpašnieks pats var izvēlēties, kādu pakalpojuma sniedzēju viņš vēlas no tiem, kas tirgū piedāvā pakalpojumu. Tāpēc nereti ir situācija, ka rīta agrumā pa vienu un to pašu ielu pilsētā viena pēc otras brauc konkurējošo uzņēmumu automašīnas, katra piestājot savā adresē. Tirgū ir vairāki lielie spēlētāji, kas spēj sniegt tāda apjoma pakalpojumu un konkurē par pasūtījumiem. Veidojot tarifu, jāievēro solidaritātes princips – lai izlīdzinātu vešanas izmaksas tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk vai tālāk no sadzīves atkritumu poligona.

Apkopojot: pašvaldībai ir divi lielie ceļi – atdot lielāku vai mazāku pakalpojumu daļu brīvajam tirgum ar iepirkumu palīdzību vai organizēt pakalpojuma sniegšanu pašai ar savu uzņēmumu. Tomēr ir arī trešais ceļš, kas kombinē daļas no iepriekš minētajiem.

PPP… Kā to saprast?

Ja agrāk viens no abreviatūras PPP skaidrojumiem bija “plaša patēriņa preces”, tagad aizvien zināmāks kļūst termins “publiskā un privātā partnerība”. Tas nozīmē, ka, lai sabiedrībai sniegtu nepieciešamu pakalpojumu, sadarbojas publiskais un privātais partneris, un visbiežāk Eiropā PPP izmantoto ceļu būvē, citu infrastruktūras objektu būvniecībā un apsaimniekošanā, atkritumu apsaimniekošanā, siltumapgādē.

PPP tiek izvēlēta jomās, kurās nepieciešamas lielas investīcijas un īpašas zināšanas. Šādu sadarbības formu Latvijā definē Publiskās un privātās partnerības likums. Interesanti, ka tas paredz ilgtermiņa sadarbību, kas “ilgst līdz 30 gadiem, bet gadījumos, kad tas nepieciešams līguma mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, ko pamato finanšu un ekonomiskie aprēķini, arī ilgāk”. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas likums paredz līguma maksimālo laiku 20 gadus.

Rīgas pašvaldība saredz PPP kā formu turpmākai sadzīves atkritumu apsaimniekošanai Rīgas pilsētā – pie šāda ceļa pašvaldība nonākusi pēc veiktas izpētes. Ja parasti šos pakalpojumus nodrošina un finansē pašvaldība caur savu uzņēmumu, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls. Šādā gadījumā starp publisko un privāto partneri sadala arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris jeb pašvaldības puse var vairāk nodarboties ar pamatfunkciju, tas ir, plānošanu un uzraudzību. Šis modelis nodrošina iespēju nenoslogot pašvaldības budžetu ar pakalpojuma nodrošināšanas un investīciju izmaksām.

Publiskā partnera finanšu ieguldījums paredzams tikai kopuzņēmuma dibināšanas laikā kā ieguldījums pamatkapitālā. Šis variants paredz, ka izveidotais uzņēmums apsaimniekos visu pilsētu, nedalot to zonās. Jāpiebilst, ka 20 gadu laikā ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni pusmiljardu eiro. Aprēķini paredz, ka Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā būtu jāinvestē aptuveni 27 miljoni eiro, ieskaitot investīcijas atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveidē, kas ietver sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un sagatavošanu pārstrādei. Projekta ietvaros tiek nodrošinātas Eiropas vides prasības – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK izpilde pilnā apjomā. Tostarp atkritumu savākšanas pakalpojuma, īpaši atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma, pieejamības līmeņa paaugstināšana, sabiedrības jeb atkritumu radītāju informēšana un izglītošana ar mērķi veidot vides apziņu un veicināt iesaistīšanos atkritumu šķirošanā, kā arī atkritumu pārstrādes jaudu palielināšana un jaunu pārstrādes veidu ieviešana.

Paveicamie darbi ietver konteineru parka nomaiņu, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošanu, nojumju uzstādīšanu konteineru novietnēs, ļoti nepieciešamo pazemes tipa konteineru ieviešanu Vecrīgā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošanu, transportlīdzekļu parka nomaiņu un citus pasākumus.

2017.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par to, ka tiks dibināta kopsabiedrība starp publisko un privāto partneri – kā publiskie partneri ir Rīgas pašvaldība un SIA “Getliņi Eko” (tajā īpašumdaļas ir arī Stopiņu pašvaldībai), savukārt privātais partneris tiks noteikts pēc konkursa. “Getliņi EKO” ir deleģēts par šī procesa virzītāju. 2018.gada rudenī notika konkursa pirmā kārta, kurā pieteikumus iesniedza divi kandidāti – SIA “CREB Rīga”, kurā apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA “Clean R” un SIA “EKO Baltija vide” un personu apvienība ““Pilsētvides serviss” un “Lautus”“, kurā apvienojušās SIA “Pilsētvides serviss” un SIA “Lautus”. Abi pretendenti tika vērtēti un uzaicināti iesniegt savus piedāvājumus konkursa otrajā kārtā.

Šobrīd notiek šo piedāvājumu izvērtēšana. Paredzēts, ka uzņēmumā privātajam partnerim piederēs 90%, publiskajam – 10%. No publiskā sektora viedokļa, pašvaldības pusei ir svarīga kontrole pār uzņēmumu, ko paredz līgums, tāpēc īpašumdaļu procenti neatspoguļo pašvaldības puses spēju pilnībā kontrolēt un uzraudzīt uzņēmuma darbību.

Materiāls tapis sadarbībā ar SIA “Getliņi EKO”.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.