Tīrākie Latvijas ezeri ir Ummis Carnikavas novadā un Mazuikas ezers Ādažu novadā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Dabas aizsardzības pārvalde
Tīrākie Latvijas ezeri ir Ummis Carnikavas novadā un Mazuikas ezers Ādažu novadā, kas ir arī nozīmīgas Dormaņa lobēlijas atradnes gan Latvijas, gan Baltijas mērogā. Tieši lobēliju-ezereņu ezeri, kas ir tikai 1% no Latvijas ezeriem, ir Latvijas saldūdeņu “zelta fonds”. Tajos sastopamas dzidru ūdeņu indikatorsugas, piemēram, Latvijā vienīgā savvaļā augošā lobēlija – Dormaņa lobēlija.
Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) norāda, ka par Ummja ezera tīrību liecina arī šovasar uzziedējušās Dormaņu lobēlijas, ko ļoti ietekmē cilvēku radītais piesārņojums un fiziska izbradāšana, cilvēkam uzturoties ezerā. Turklāt pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros un sastopams vairs aptuveni 25. Tādēļ jau trīspadsmito gadu cilvēki tiek aicināti auga ziedēšanas laikā, no 1. jūnija līdz 15. augustam, nepeldēties, nebradāt ūdenī un neuzturēties tajā ar laivām.
DAP apsekojumi liecina, ka saulainos laikapstākļos stundas laikā ezera apkaimē sastopamas pat vairāk nekā desmit atpūtnieku kompānijas. Lai arī viņi ir informēti, ka vasaras periodā var izmantot tikai krasta zonu un sods par ūdens izmantošanu var sasniegt ievērojamas summas, tomēr tas neattur cilvēkus no ūdens izmantošanas.
DAP īstenotās dabas skaitīšanas ietvaros eksperti apseko arī visus Latvijas saldūdeņus, kas aizņem 3,7% no valsts teritorijas un pirmie dati pēc to izpētes nav iepriecinoši – saldūdeņu kvalitāte strauji mazinās, izzūd arī retie un saudzējamie ūdensaugi un ļoti liela ietekme uz to ir cilvēku rīcībai.
Vairāki simti ekspertu triju sezonu ietvaros apseko upes ar kopgarumu 40 000 kilometri un vismaz 2000 ezeru, kuru platība pārsniedz vienu hektāru. Līdz šim apsekotās teritorijas ļauj secināt, ka šo biotopu kvalitāte izcila vai laba ir 52% ezeru un 38% upju. To būtiski ietekmē cilvēku darbības, turklāt vislielāko ietekmi atstāj augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, neattīrīti notekūdeņi, notece no lauksaimniecības zemēm. Uz negatīvo tendenci norāda arī vērtīgo un reto ūdensaugu izzušana, piemēram, Dortmaņa lobēlija izzudusi vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.
Upes un ezeri ir atvērtas sistēmas, to stāvoklis un piesārņojuma pakāpe ir atkarīga no zemes lietojuma veida un saimnieciskās darbības intensitātes. Turklāt visi ezeri savā attīstības sākumā ir barības vielām nabadzīgi, bet noslēgumā – aizaug un kļūst par purvu. Šis process ir neizbēgams, tomēr cilvēka darbības to var krasi paātrināt, atzīmē Dabas aizsardzības pārvalde.