Gerhards: Vides un klimata prasībām jābūt atbilstošām ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka pirmdien, 15.jūlijā, zemkopības ministrs piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur turpināsies ministru diskusijas par nosacījumiem, kas regulēs Kopējo lauksaimniecības politiku no 2021. līdz 2027.gadam. Sanāksmē notiks arī viedokļu apmaiņa par vienu no būtiskākajiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumu blokiem, kas saistīti ar paaugstinātu vides un klimata prasību noteikšanu lauksaimniekiem.

ZM atgādināja, ka atbilstoši jau esošajiem nosacījumiem, lauksaimnieki izpilda apjomīgu vides un klimata obligāto prasību kopumu. Jaunu prasību izpilde lauksaimniekiem nozīmēs izmaksu celšanos. Tā kā EK paredzētais finansējums dalībvalstu starpā būtiski atšķiras, Latvijas ieskatā kopējās lauksaimniecības vides un klimata prasību kopumam ir jābūt samērīgam ar dalībvalstīm piešķirto finansējumu - pasākumiem ir jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu, lai nemazinātu lauksaimnieku dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū.

Zemkopības ministrs norāda, ka Latvija ilgstoši ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā, saņemot viszemākos tiešos maksājumus. Tādēļ ir būtiski ņemt vērā to, kā jaunās prasības ietekmēs Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju un kā līdz ar to viņi spēs konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem, kuriem ir ievērojami dāsnāks ES atbalsts. "Latvija var uzņemties tikai tādas saistības, kuras realitātē ir iespējams izpildīt. Tādēļ mūsu galvenais nosacījums ir - vides un klimata prasībām ir jābūt atbilstošām noteiktajam Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam!" uzsvēra Gerhards.

Zemkopības ministrs arī uzskata, ka EK pārāk lielu akcentu Kopējā lauksaimniecības politikā 2021.-2027. gadam ir likusi uz vairākām obligātajām prasībām. "Jāuzsver, ka obligāto pamatprasību pastiprināšana nav solis virzienā uz nosacījumu vienkāršošanu, turklāt tas rada papildu slogu gan lauksaimniekiem, gan administrēšanai," norādīja ministrs, paužot viedokli, ka vairāki EK piedāvātie nosacījumi ir pārāk stingri un sarežģīti realizējami, un nesniedz pietiekami elastīgas iespējas ES dalībvalstīm.

Gerhards vērsa uzmanību, ka lauksaimnieki jau šobrīd izpilda apjomīgu obligāto prasību kopumu, neraugoties uz zemajiem atbalsta mehānismiem to īstenošanai. Līdz ar to papildu prasību uzlikšana nesniegs vēlamo rezultātu. "Dalībvalstīm ir jādod iespēja pašām pieņemt pārdomātu un izvērtētu lēmumu, kādi pasākumi sniegs vislabākos rezultātus. Tas ir efektīvākais veids, kā dalībvalstīm sasniegt izvirzītos mērķus," pauda ministrs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu - līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.