Komentārs. JKP demaršs Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - Valsts kanceleja
Valdība ir atbalstījusi Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta palikšanu amatā uz otro termiņu, taču vienas koalīcijas partijas pārstāvji valdībā, proti, Jaunās konservatīvās partijas ministri (JKP) demonstratīvi ir atstājuši valdības sēdes slēgto daļu šī balsojuma laikā.
Vispirms šo faktu noteikti ir vērts pieminēt viena iemesla dēļ – publiski koalīcijas nesaskaņas šajā gadījumā tik spilgti izpaužas pirmo reizi kopš Krišjāņa Kariņa vadītās valdības apstiprināšanas. Droši vien savstarpēji strīdi, viedokļu nesaskaņas un tām sekojošie kompromisi, piekāpšanās bijušas arī iepriekš, bet šādi publiski demarši tomēr līdz šim nav tikuši pieļauti.
Viens no JKP līderiem – tieslietu ministrs Jānis Bordāns – par durvju aizciršanas iemesliem vēlāk vainojis citus valdības partnerus, paužot neviltotu sašutumu par veidu, kādā notikusi Mežvieta apstiprināšana – tas neesot demokrātisks un noticis bez iepriekšējām diskusijām:
“Ja valsts premjers, Kariņa kungs, vienā dienā var pateikt: esam Ziemeļvalsts, bet nākamajā nedemokrātiski, slepus izskata drošības dienesta vadītāja iecelšanu, tas neparāda nevienu no labas pārvaldības principiem,” saka Bordāns.
Pēc šiem “uzbraucieniem” Bordāna kungam gan kā no labas ģimenes nākušai jaunavai vajadzētu viegli pietvīkt, apzinoties, ka precinieka, proti, vēlētāju, priekšā skaļi apgalvotais gluži neatbilst jaunavas dzīves pieredzei. Oficiālajos Ministru kabineta mājaslapā publicētajos dokumentos skaidri redzams, ka 16. jūlija valdības sēdes darba kārtību premjera vietā prombūtnes laikā ir parakstījis un apstiprinājis neviens cits kā... Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns. Turklāt jau 11. jūlijā.
Jaunavai varbūt būtu piedodami gribēt izskatīties ar rozīgākiem vaigiem un iznesties čaklākai stalto precinieku priekšā, bet vai Latvijas Republikas tieslietu ministram ir tiesības neatcerēties dokumenta, ko pats apstiprinājis, saturu? Vai tas nesāk līdzināties valsts drošības apdraudējumam, ja ministrs paraksta vienu darba kārtību, bet skaļi runā par pavisam citu?
Varbūt ne tik klaji, preciniekus maldinoši, bet krietni izpušķoti ir arī nākamie Bordāna apgalvojumi: “Visas iepriekšējās valdības apstiprināja amatpersonas, neļaujot sabiedrībai uzzināt par to paveikto. Bet sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumus. Turklāt publiskās debatēs drošības iestāžu amatpersonas iegūtu lielāku autoritāti,” uzsvēra Bordāns.
Kā caurspīdīgumu paģērošais un visas iepriekšējās valdības kritizējošais Bordāns iedomājās īstenot sabiedrības tiesības uzzināt VVD vadītāja amatā paveikto? Vai publiskajās debatēs Mežviets sāktu atklāt detaļas par valsts drošības dienestu darbu valsts ārējo apdraudējumu vai valsts noslēpuma saglabāšanas lietās?
Šis Bordāna paustais ir acīmredzams blefs, jo pat Mežvieta apstiprināšana amatā valdības sēdes darba kārtībā ir iekļauta tikai un vienīgi ar neko neizsakošo frāzi “dienesta vajadzībām”, nemaz nerunājot par VVD darbības atskaiti, ko Bordāns aicina apspriest publiskās debatēs. Bordāns nevar nezināt, ka pat iestādes budžets, darbinieku skaits un funkciju sadalījums ir noslepenota informācija, nemaz nerunājot par pretizlūkošanas vai pretterorisma izmeklēšanas un analīzes rezultātiem.
No visa iepriekš minētā izveidojusies kopaina pagaidām izskatās šāda – JKP riskē ar viegli apgāžamiem publiskiem izteikumiem, šķietami piesedzot nopietnākus iemeslus mēģinājumam VVD vadībā neapstiprināt iepriekšējo vadītāju. Kādi tie ir? Parasti ar laiku tie kļūst zināmi. Pagaidīsim.