Māris Zanders. Ierakumu manevri Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders, publicists
Foto - arhīvs
Laiks ir izspēlējis ar Rīgas domes (RD) opozīciju nelāgu joku. Valdošā dueta kritizēšana 10 gados bija tik ierasta, ka acīmredzot opozīcija psiholoģiski nebija gatava, ka šķietami visvarenais duets salīdzinoši strauji sāka distancēties no galvaspilsētas (Ušakovs un Ameriks) un iekšēji uz nebēdu intrigot («Saskaņa» un “Gods kalpot Rīgai!” (GKR) kā struktūras). Tādēļ mēs jau kādu laiku redzam, ka opozīcija (AP, NA, JV, JKP) nespēj vienoties par tālāku rīcību. AP ātri nolēma mēģināt pārņemt varu pašvaldībā. JV un JKP turpina atbalstīt ideju par ārkārtas vēlēšanām, bet AP šādu nostāju kritizē, saucot to par neizlēmīgu.
NA frakcija, šķiet, vairāk sliecas uz ārkārtas vēlēšanu modeli, tomēr pagājušajā nedēļā paziņoja nosacījumus, kuru izpildes gadījumā tā varētu “izvērtēt GKR deputātu vēlmi veidot koalīciju ar līdzšinējām RD opozīcijas partijām”. “Saskaņas” un GKR spēcīgākie oponenti šo paziņojumu interpretēja kā nevēlamu pretimnākšanu Ušakova un Amerika politiskajiem mantiniekiem, tomēr, ja pārdomā NA izvirzītos nosacījumus, pareizāk būtu teikt, ka “nacionāļi” ir rīkojušies taktiski pareizi (pat ja viņu paziņojums neko daudz RD strupceļā neatrisina). Proti, ir demonstrēta gatavība pārņemt varu domē, bet ar nosacījumiem, ko GKR diez vai spēs izpildīt.
GKR nekad nav bijis “Saskaņas” dubultnieks tā sauktā latviešu elektorāta pievilināšanai. GKR atbalstošo pašvaldības struktūru vadītāju “konstruktīvisms” un “pragmatisms” man pašam nesimpatizē, jo atgādina demagoģiskos argumentus okupācijas periodā par labu dalībai kompartijā – “lietuvieši sastājās un var ietekmēt lietas labāk”. Tomēr, objektīvi vērtējot, GKR ir centusies nepiebalsot “Saskaņas” tradicionālajām pretenzijām par mazākumtautību “diskrimināciju” Latvijā.
Tomēr “krupis”, ko “nacionāļi” vēlas, lai GKR norij, varētu būt pārāk liels – pat ja GKR “ierindas” biedriem klusībā nav pretenziju pret pāreju uz mācībām valsts valodā Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, viņi nevar nesaprast, kā tādu soli uztvertu līdzšinējo tuvo sabiedroto, “Saskaņas”, vēlētājs. Ja GKR piekrīt šim nosacījumam, partija piekrīt arī patiešām pilnībā norobežoties no nesenajiem sabiedrotajiem.
Tāpat kā ar nosacījumu par “padomju varas slavināšanas objektu demontāžu”, lai gan NA šajā kontekstā diplomātiski izvēlējusies nosacījumam formulējumu “būt atvērtiem sarunām”. Lai gan GKR nav līdz šim pamanīta kvēlāko 9. maija svinētāju pirmajās rindās, partijai raksturīgais piesardzīgums (ja vēlaties, izvairīgums) neļautu pēkšņi ieņemt sev tik neraksturīgu nostāju. Tēlaini izsakoties, NA piedāvā GKR nevis pāriet frontes otrā pusē, bet kapitulēt.
Šādi ierakumu manevri var turpināties diezgan ilgi, tomēr jāatzīst, ka aktīvāku rīcību var stimulēt situācija valdošajā koalīcijā nacionālajā līmenī. Tā sauktajās Vecrīgas aprindās runā, ka AP vēlas panākt citu pašreizējo opozicionāru, jo īpaši JV, Rīgas domē atbalstu savam darbības plānam pilsētā; ja AP tādu nesaņemtu, tā dod mājienus par iespējamu valdības šūpošanu (diemžēl trumpju Krišjāņa Kariņa valdības šūpošanai netrūkst, atliek tikai tos izspēlēt). Protams, ir iespēja, ka šādas baumas ir blefs, lai izdarītu spiedienu uz JV un NA frakcijām domē, tomēr, pat ja tas tā ir, to saturs nozīmē, ka “likmes ir augstas”.