"Trampiskā" 100 000 eiro robeža: vai Latvijai vajag NĪN? ^{Apriņķis.lv}

Tiesa, šajā ziņā mēs nebūt neesam “vientuļi” – optimālu NĪN nav izdevies radīt vēl nekur pasaulē. Lielākas vai mazākas problēmas zemes vai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā ir visās valstīs. Kļūdas sistēmā izraisa dramatiskas sekas iedzīvotājiem, piemēram, izstumšanu (ģentrifikāciju) un nevienlīdzību u.c. Negatīvos piemērus ir iespējams atrast ne tikai Latvijā, bet arī visur, pat tur, kur NĪN netiek piemērots.

Nodokļu sistēma ir viens no iemesliem dzīvokļu krīzei Vācijā

Nesen Berlīnē notika liela protesta akcija, kurā iedzīvotāji vērsās pret augstajām īres cenām Vācijas galvaspilsētā, pieprasot atsavināt īres namus lielajiem īpašniekiem (kuriem pieder vairāk nekā 3000 dzīvokļu) un nodot tos pašvaldības pārvaldībā. Problēma ir samilzusi, jo cilvēki ar zemiem un pat vidējiem ienākumiem vairs nevar atļauties dzīvot Berlīnē. Diemžēl viens no šīs dzīvokļu krīzes iemesliem ir NĪN īpatnības.

Vācieši nodokli (Grundsteuer) piemēro nevis ēkām, bet gan zemei. Neapbūvētam gruntsgabalam NĪN ir mazāks, bet apbūvētam attiecīgi pieaug. Šo apstākli pēdējos gados sevišķi izmantoja investori: viņi iepirka zemesgabalus un tos nevis apbūvēja, bet gan turēja neapbūvētus, lai nogaidītu cenu kāpumu un tad ar lielu peļņu pārdotu. Tā nenotiek tikai Vācijā – spekulantu tirgi ir daudzviet pasaulē. Vācijā zemes nodokļa aprēķina sistēma ir papildu stimuls šī tirgus attīstībai.

Īres cenas Vācijā pieaugušas arī mantojuma nodokļa dēļ. Līdz ar vispārējā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nami un zeme ir kļuvuši tik dārgi, ka, piemēram, īres namu mantinieki nav spējīgi nomaksāt šo nodokli un ir spiesti pārdot ēku. Investori namu modernizē un pēc tam izīrē dzīvokļus par nesalīdzināmi lielāku cenu, ko līdzšinējie īrnieki nespēja samaksāt.

Vai NĪN ir nepieciešams?

Ja jau rodas tik daudz problēmu ar mājokļa dārdzību, varbūt pareizāk būtu pilnīgi atteikties no NĪN?

Tā nav izeja, norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes pētniece Sarmīte Barvika. Viņa uzsver, ka NĪN – kopā ar citiem resursu nodokļiem – ir viens no argumentētajiem nodokļiem. Pārējie mūsdienās zināmie nodokļi (īpaši pilsētās) ir ieviesti, lai uzturētu sabiedrības vajadzības: infrastruktūru, veselības aprūpi, pensijas, izglītību un citus pakalpojumus. Turklāt cilvēku vajadzības un prasības nemitīgi pieaug. NĪN ir taisnīgs un viegli administrējams resursu izmantošanas nodoklis – jo lielāku zemes platību izmanto, jo vairāk maksā.

Pašlaik katram planētas iedzīvotājam ir tikai 0,23 hektāri lauksaimniecības zemes, bet cilvēku skaits strauji pieaug, arī pilsētas patērē aizvien vairāk enerģijas un citus resursus. Turklāt NĪN ierobežo izplešanos un mazina neefektīvu zemes resursu izmantošanu, kā arī veicina atbildīgu šo resursu plānošanu.

Atbildīga resursu plānošana ir būtiska: piemēram, Latvijā savdabīgu popularitāti ieguvusī Hiršsonu ģimenes cīņa par “savu kaktiņu, savu stūrīti zemes” Rīgas centrā. Tas ir paliels zemesgabals (īstenībā divi, ko gan Hiršsonu ģimene kautrīgi noklusē, par ko tika rakstīts jau 2017. gadā), ko būtu iespējams izmantot daudz efektīvāk nekā tikai vienas ģimenes privātmājai. Šis ir klasisks piemērs, kādēļ ir nepieciešams rūpīgi izvēlēties NĪN aprēķināšanas metodes un paņēmienus un nedrīkst vienkārši atcelt NĪN vienīgajam īpašumam

Ja vienīgajam īpašumam tiktu atcelts nodoklis, varam iedomāties, cik lielu platību pilsētas centrā aizņemtu daži cilvēki, reģistrējot vienu īpašumu uz vīra, otru uz sievas, trešo uz vecmāmiņas vārda, – visus kā vienīgos īpašumus, un nebūtu ko iebilst. Turpretī ministrijām, tirdzniecības vietām, biroju ēkām un visiem pārējiem NĪN nāktos maksāt.

NĪN sociālā komponente

Lai arī NĪN nebūtu atceļams ne vienīgajam mājoklim, ne kā nodoklis, pašreizējam NĪN likumam ir daudzi būtiski trūkumi. Viens no lielākajiem šībrīža regulējuma trūkumiem ir nevienlīdzības palielināšana un ģentrifikācija, kas izraisa ģimenes mājvietas zaudēšanu. Latvijā pilnīgi ārpus uzmanības loka ir NĪN sociālais aspekts: to ievērojot, nodokli nosaka nevis abstrakti mājai, bet gan tajā dzīvojošajiem cilvēkiem. Nav jābaidās samazināt vai pilnībā atbrīvot no NĪN tos, kuri to nav spējīgi samaksāt. Tieši otrādi – Latvijā, kurā jau tā ir liela nevienlīdzība, šī ir viena no būtiskākajām risināmajām problēmām: kā panākt, lai NĪN dēļ cilvēki nepaliktu bez jumta virs galvas?

Pētniece Barvika uzsver, ka strauji sarūkošā iedzīvotāju skaita dēļ Latvijā ikviena nepārdomāta investīcija zemes resursos var radīt ilgstošas finansiālās sekas. Tādēļ mums ir nepieciešams mazināt neefektīvu zemes izmantošanu, lai vēlāk visiem Latvijā palikušajiem nebūtu jāmaksā daudz lielāka summa par teritoriju uzturēšanu un piekļuves nodrošināšanu. Vienlaikus jāpatur prātā pašvaldību budžets, kurā savu ieguldījumu dod NĪN. Nav pieļaujama situācija, kurā budžetu veido tikai īrnieku un darba ņēmēju maksātie nodokļi.

Maģiskā 100 000 eiro robeža

Tieši tas notiktu, ja īstenotos dažu politiķu piedāvātās atlaides “gražīgo” vēlētāju labvēlības iegūšanai. Runa ir par populistiskajiem solījumiem atbrīvot no nodokļa pirmo īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro. Nekur neatradu nevienu norādi uz aprēķiniem un analīzēm, kādēļ robežai ir jābūt tieši 100 000, nevis 90 000 vai 110 000 eiro. Tādēļ, ka glīts skaitlis un labi izskatās? Nevar būt, ka politiķi paši nesaprot, ka šādā gadījumā reti kur ārpus Rīgas NĪN būs jāmaksā. Kurš aizpildīs pašvaldību budžetu novados? Tad neatmaksāsies nedz administrēt NĪN, nedz uzturēt kadastra sistēmu. Turklāt mūsu īpašumu vērtēšanas sistēma ir ļoti tālu no pilnības. Turklāt valsts nav tik ieinteresēta nekustamajam īpašumam piemērot nodokli, jo šie līdzekļi pilda pašvaldību kasi. Tādēļ var vākt “simpātijas punktus” no māju īpašniekiem un braši solīt vismaz pirmo īpašumu ar nodokli neaplikt.

Par katru nākamo īpašumu īpašniekam nodoklis būs jāmaksā, un tieši šie objekti parasti tiek izīrēti. Tātad izīrētājiem NĪN paliks, kā bijis, un mājas iemītnieki (īrnieki) būs spiesti nodokli maksāt, jo viņiem citas mājvietas nav un turības līmenis visdrīzāk to neļauj iegādāties. Šis populistiskais risinājums tikai vēl vairāk palielinās nevienlīdzību Latvijā, jo atalgos tos, kuri jau ir turīgi, turpinot ar nodokļiem aplikt mazāk turīgos – īrniekus un darba ņēmējus. Atliek vien cerēt, ka mūsu deputātiem pietiks tālredzības un politiskās atbildības nepieļaut šādu risinājumu.

Jau norādīju: ir svarīgi izveidot sociāli taisnīgu NĪN maksāšanas modeli. Tomēr nav pieļaujams, ka tiek veidota sistēma, kurā cilvēki dzīvo pāri saviem līdzekļiem un to uzskata par normu. Viens ir dzimtas mājvieta Mežaparkā, no kuras nedrīkst izstumt tur kopš paaudzēm dzīvojošos pamatiedzīvotājus, un pavisam kas cits – jaunu īpašumu veidošana, kad cilvēkiem ir jāapzinās ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumi.

Pētniece Barvika īpaši uzsvēra, ka no vēsturiskajiem īpašumiem cilvēkus nedrīkst izstumt. Tieši viņi veido teritorijas apdzīvojumus, vēsturiskās saiknes, atmiņas, kultūru, kas ir ļoti svarīgs ilgtspējas aspekts, jo šie iedzīvotāji ir primāri tajā ieinteresēti. Bieži tieši viņu dēļ arī teritorijas ir kļuvušas pazīstamas un pievilcīgas, piemēram, Mežaparks. Tomēr tas neattiecas uz jaunajiem īpašumiem. Tur jāattīsta mūsdienīga pieeja. Mums šobrīd ir situācija, kad pieauguši cilvēki niķojas kā mazi bērni, pieprasot iekāroto spēļmantiņu. Nevis pats NĪN nav pareizs, bet gan pašreizējais likums ir “brāķis”, un tas jāpārstrādā, gan iesaistot vietējos profesionāļus, gan aicinot ārvalstu speciālistus. Lēts “trampisks” populisms ir nevietā, kad runa ir par cilvēku pamatvajadzību – tiesībām uz mājokli.

*Pilns materiāla teksts ir pieejams portālā lvportals.lv.