Menu
 

Pāvils Brūvers: Cilvēks cilvēkam draugs, biedrs, brālis Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers, speciāli “Kodolam”
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Starptautiskās organizācijas pieliek daudz pūļu, ražojot dokumentus, instrukcijas, konvencijas, paktus, lai šo padomju laika morāles kodeksa normu reiz iedzīvinātu pasaulē – lai cilvēki dzīvotu draudzīgi, saskanīgi un laimīgi. Diemžēl ar to kaut kā neveicas. Šo dokumentu tekstos aizvien iekļauts kas tāds, kas, līdzībā izsakoties, – kā darvas karote samaitā visu medus mucu.

Tāda ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb tā sauktā Stambulas konvencija. Tajā iekļautas normas, kas, piemēram, ierobežo vecāku tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību, kas pieprasa valsts varai veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un tamlīdzīgi, kas apdraud cilvēka pamatbrīvības.

Tas pats attiecas uz ANO Globālās migrācijas kompaktu. Saldajā medus mucā darvas karoti ielējusi iekļautā norma par cilvēku pāraudzināšanu tā, lai viņi iegūtu pareizos priekšstatus par imigrantiem. Turklāt šis pakts atļautu valdībām iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā un pēc sava prāta ierobežot to brīvību, runājot par imigrāciju.

Šīs neveiksmes nav mazinājušas ANO centienus turpināt ar instrukcijām uzlabot cilvēku dzīvi pasaulē. Pagājušajā mēnesī ANO ģenerālsekretāra pilnvarotais genocīda apkarošanas jautājumos Adams Diengs (Adama Dieng) nācis klajā ar jaunu dokumentu – Rīcības plānu cīņai pret naida runas pieņemšanos spēkā pasaulē.

Varētu apsveikt. Tik tiešām – tas būtu labi, ja visi cilvēki savstarpēji izturētos ar cieņu, neapsaukātos, nepazemotu, neaicinātu uz vardarbību. Diengs ir radījis “naida runas” definīciju. Dienga izstrādātajā Rīcības plānā teikts, ka “jebkura veida komunikācija vārdos, rakstos vai uzvedībā, kurā kāda persona vai grupa uzbrūk vai pazemo, vai lieto diskriminējošu valodu, kas pamatotos uz reliģiskiem, etniskiem, nacionalitātes, rases, ādas krāsas, izcelsmes, dzimuma vai citiem identitātes faktoriem,” ir naida runa.

Droši vien mans tulkojums nav juridiski korekts, bet vismaz ļauj saskatīt, kādēļ šim Rīcības plānam jau radusies virkne pretinieku. Galvenais iebildums: definīcija pārāk neskaidra, un to esot iespējams tik plaši interpretēt, ka jebkura kritika varot tikt uzskatīta par “naida runu”.

Toties šo Rīcības plānu jau atzinīgi novērtējusi Pakistāna, kas cenšas panākt tādu starptautisku vienošanos, kas visā pasaulē aizliegtu islāma kritiku, uzskatot to par kriminālu pārkāpumu. Ja Dienga izstrādātais plāns tiktu pieņemts un kļūtu saistošs arī mums, tad tas varētu izraisīt vienu otru prāvu, piemēram, kāds musulmanis varētu justies aizskarts savās reliģiskajās jūtās, ja kaimiņi priecīgi svinētu Ziemassvētkus un viņam ausīs nāktu dziesma “Klusa nakts, svēta nakts”.

Lai arī šo dažādo starptautisko dokumentu veidošanā ir ieguldīts daudz darba, tomēr nav pārliecības, ka kāds no tiem spēs uzlabot cilvēku dabu – kļūt labākiem, dzīvot pašiem un ļaut dzīvot citiem laimīgi. Jēzus kādā situācijā teicis šādus vārdus: “Tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām, bet tikai vienas lietas vajag…” Un to, kas ir šī viena lieta, ko patiesi visiem cilvēkiem vajag, īsi formulējis pravietis Miha: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti ‒ darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!”

Pamēģināsim tā! Domāju, ka būs labāki rezultāti nekā pēc ANO instrukcijām!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.