Dzintris Kolāts. Sūdzības bēdīgais liktenis Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts, “Rīgas Apriņķa Avīzes” redaktors
Foto - LETA
Plašsaziņas līdzekļiem piemīt nelāgs paradums – skaļi izbļaustīties par kādu iespējamu nelikumību vai aizturēšanu, bet ne vārda neteikt gadījumos, kad aizdomas izrādījušās nepamatotas, pārkāpumi nav tikuši konstatēti un vispār – liela brēka, maza vilna.
Pat šo rindu autors kādreiz apmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), taisnojoties par kaut kādām prēmijām. Par notikumu rakstīja prese, kolēģi žurnālisti mākslīgi satrauktās balsīs steidza vaicāt: ko es tagad darīšot un vai nejūtoties slikti... vēl tik vajadzēja – kādā kamerā es vēlētos sēdēt?
Tā kā KNAB neko nedara sevišķi ātri, tad pagāja vairāki gadi, līdz savā daudzdzīvokļu mājas pasta kastītē es atradu papīriņu, kurā tāds un tāds KNAB izmeklētājs sausi paziņoja, ka lieta tiekot izbeigta, jo nozieguma pazīmju neesot. Tad neviens nezvanīja ar jautājumiem: ko darīsi, kā jūties utt. Tāda ierasta praksīte notikumu atspoguļošanā... un gluži personīgs rūgtums, kas varbūt palīdzēja rast izņēmumu šajā publiskās pirmstiesas morālās linčošanas “konveijerā”.
Patīkami pārsteidza notikums pirms vairākām dienām: tas pats KNAB publiskoja ziņojumu, ka nav konstatējis priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus katoļu baznīcās pirms maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Jau iepriekš tika ziņots, ka maijā Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” vēstīja: pārbaude attiecas uz katoļu garīdznieku izplatīto aicinājumu kristiešiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot par ģimenes vērtību aizstāvjiem un tiem, kuri iestājas pret abortiem un viendzimuma attiecību legalizāciju.
Pat juridiskās un aģitācijas lietas nezinošam cilvēkam ir skaidrs, ka te atrast aģitāciju, maigi sakot, ir ļoti liels izaicinājums. Baznīcas pārstāvji runāja par vērtībām un ieteica savā balsošanas izvēlē ticīgiem cilvēkiem ņemt vērā šo apstākli. Ieteica, nevis lika, par nepaklausību paredzot degšanu elles ugunīs. Netika nosauktas ne partijas, ne personas. Starp citu, šāda rīcība nav nekas jauns. Arī laikraksts “Diena” visādu veidu caurspīdīgumu un arī liekulību meistares Sarmītes Ēlertes vadībā kādreiz mudināja balsot par Tautas partiju un tās līderi Andri Šķēli, kurš toreiz bija popularitātes virsotnē. Bieži vien paši plašsaziņas līdzekļi pirms vēlēšanām skaidri un skaļi pauduši savas politiskās simpātijas, turklāt pamatoti, ka viņiem, lūk, esot tiesības paust viedokli.
Atvainojiet, vai baznīcai arī nebūtu tiesības uz viedokli? Kā zinām, baznīca ir atdalīta no valsts, un sprediķī teiktais jau būtu gandrīz pielīdzināms privātai sfērai, kur policijas okšķeriem nebūtu pamata bāzt savus degunus. Bet te – nogurdinoša pārbaude, visticamāk, liberāli “lakotu” censoņu iesnieguma dēļ. To pašu censoņu, kuri, piedodiet, nebeidz “blēt” par katra cilvēka tiesībām un brīvību, arī viedokļa paušanas brīvību. Kā te lai neatceras rakstnieka Džordža Orvela “Dzīvnieku fermu” un “vienlīdzīgākos starp vienlīdzīgajiem”?!
Pasaulē, Eiropā un Latvijā notiek vērtību sadursme: savas identitātes un tradicionālu vērtību konceptam tiek pretstatīta kaut kāda vispasaules vienlīdzības un haosa sludināšana. Visi ar visiem drīkst visu, visur un vienmēr... kaut kas ne pārāk saprotams un īpaši bīstams mazajām tautām. Baznīcai šajās lietās ir savs uzskats, ko tā arī drīkst brīvi paust, – tā vismaz varētu domāt. Taču vispārējo brīvību sludinātāji tūdaļ ar drebošu rociņu raksta ziņojumu... ak, cik populāra forma dažādos laikos arī pie mums!
Šajā gadījumā jāizsaka atzinība KNAB par rīcību – publiski izziņot, ka pārkāpumi nav konstatēti. Iztēlē redzu kā dažs/-a saviebjas un meklē drapes nervu nomierināšanai. Taču, kad galva pārstās sāpēt, atkal sāks domāt jaunu sūdzību iemeslu. Tas jāatceras!