Menu
 

Māris Zanders. Politiskais bezvējš Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Kad aizvadītajā nedēļā informatīvajā telpā parādījās jaunie politisko partiju reitingi (SKDS versija), visnaskāk tos steidza pieminēt ar “zaļajiem zemniekiem” saistīti ļaudis. Iemesls – jūlijā, salīdzinot ar jūniju, atbalsts Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) palielinājies par 1,3%, un šobrīd šī politiskā konstrukcija bauda 7,6% aptaujāto simpātijas.

Par spīti nonākšanai opozīcijā, ZZS ir trešais populārākais politiskais spēks, atpaliekot tikai no “Saskaņas” un “Jaunās Vienotības” (JV). Cik noprotams, “zaļzemnieki” te redz nevis nejaušību, bet tendenci un cer ar laiku JV apsteigt un kļūt par populārāko starp t.s. latviskajām partijām.

Vai šādas cerības ir pamatotas? Atbilde atkarīga no tā, kā interpretē reitinga kāpumu. No vienas puses, varu zaudējušas vai neieguvušas partijas tiešām riskē kļūt vēlētājiem neinteresantas, un šādā aspektā ZZS ir iemesls priecāties. No otras puses, ja partijai ir puslīdz stabils atbalstītāju loks, tā to nezaudē arī opozīcijā; te kā piemēru var minēt nacionālajā līmenī pie varas nekad nenonākušo Latvijas Reģionu apvienību, kuras reitings svārstās 3–4% robežās, nenoslīdot līdz marginālas grupas situācijai. Citiem vārdiem sakot, var teikt, ka ZZS ir saglabājusi “savu” vēlētāju, bet ne vairāk.

Ja tuvāka patiesībai ir šī pēdējā hipotēze, nākamais jautājums ir par to, vai ZZS reitingu var kāpināt, piesaistot daļu no citās partijās vīlušamies. Šaubos, jo man grūti iedomāties, kas būtu šis avots. Diez vai JV, nacionāļu (Nacionālā apvienība) un liberāļu (“Attīstībai/Par!”) vēlētāji, pat ja viņus nesajūsmina Krišjāņa Kariņa valdības darbs. Vēl jo vairāk tas attiecas uz Jauno konservatīvo partiju (JKP). Tas, ka JKP salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvojusi smagu reitinga kritumu (līdz 5% robežai), nozīmē tikai to, ka agrākie atbalstītāji ir vīlušies JKP, bet tas nenozīmē, ka viņi tādēļ trauktos atbalstīt citu politisko spēku (turklāt vēl asociētu ar Aivaru Lembergu).

To vērts ņemt vērā, arī runājot par vēl vienu koalīcijas partiju – “KPV LV”, kuras reitings vispār ir noslīdējis līdz 1,6% līmenim. Gan JKP, gan “KPV LV” – protams, katra pa savai modei – 13. Saeimas vēlēšanās orientējās uz ļaudīm, kurus principiāli neapmierina līdzšinējās politikas saturs un forma. Šī radikālisma dēļ viņi, visdrīzāk, nākamajās vēlēšanās papildinās balsot negājušo skaitu, nevis kādas citas partijas piekritēju loku.

Šādā kontekstā ZZS drīzāk ir vērts mēģināt piesaistīt to elektorāta daļu, kas neatbalsta nevienu no reitingos iekļautajām partijām, pozicionējoties kā “mazākajam ļaunumam”. Pavisam ciniski izsakoties – sak, mēs nesagaidām, ka esat mūsu fani, bet citas partijas ir vēl briesmīgākas. Šāds manevrs ZZS pat var izdoties, jo ar Māra Kučinsku valdību saistītās atmiņas par t.s. nodokļu reformu sāk zaudēt asumu, toties ir parādījies jauns, ja tā drīkst teikt, kairinātājs – administratīvi teritoriālā reforma.

Atliek tikai tāds “sīks” jautājums – ko pašiem “zaļzemniekiem” stabils reitings vai pat tā kāpums reāli dod. Ja nodarbojamies ar spekulācijām par iespēju koalīcijā aizstāt JKP ar ZZS, tad partiju reitingi šobrīd nekādi neietekmē konkrēto partiju deputātu vietu skaitu Saeimā. Tāpat, lai cik dzelteno kartīšu JKP rādītu kolēģiem, diez vai tas novedīs pie Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kuras ļautu ZZS plūkt augļus.

Domāju, ka šāda politisko partiju atbalsta struktūra – katram pa šķēlītei no pīrāga, izteiktu līderu nav – saglabāsies. ZZS pārskatāmā nākotnē jāsamierinās (lai gan tikpat labi var teikt, ka jālepojas) ar sava stāvokļa nemainīgumu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.