Menu
 

Leonards Inkins. Preventīvais uzbrukums

  • Autors:  Leonards Inkins
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pēc tā, kā tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jeb kā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.

Tas nenozīmēja, ka Krievija šīs tehnoloģijas un konsultācijas nevarēja pirkt no citiem. Piemēram, visiem uzņēmumiem, kuri atvēruši savas ražotnes Ķīnā, ir jāinformē par tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas ražošanā un jāpiestāda Ķīnas valdībai tehniskā dokumentācija par to, ko ražo. Tāpēc, nav brīnums, ka drīz vien Ķīnā atveras cita rūpnīca, kas ražo līdzīgu produkciju.

Kaut pēc šī ASV lēmuma Krievija no ASV vairs nedrīkstēja iegādāties tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču ražošanā, tomēr Krievija tās varēja iegādāties citur.

Aizliegts

Šā gada jūlija beigās ASV beidza izvērtēt S. Skripaļu ģimenes noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā un pieņēma papildu sankcijas pret Krieviju. Šis lēmums sāks darboties 15. augustā, jo formāli tas vēl jāizskata ASV kongresā.

Saskaņā ar šo lēmumu turpmāk ASV valdība uzraudzīs, kontrolēs un nepieļaus pārdot Krievijai tehnoloģijas, kuras tā var izmantot, lai izgatavotu ķīmiskos ieročus. Tas nozīmē, ka praktiski visas iekārtas, tehnoloģijas, datorprogrammas un citu, kas saistīts ar ķīmiju un bioloģiju.

No 15. augustā visām ASV bankām, un bankām ārpus ASV, kuras vēlas sadarboties ar ASV vai darboties ASV teritorijā ir aizliegts finansiāli palīdzēt Krievijai. Runa nav par privātpersonu apkalpošanu, bet par Krievijas vērtspapīriem un citiem darījumiem, ar kuriem tiek atbalstīta Krievijas ekonomika un militārā rūpniecība.

Krievijai turpmāk būs ļoti ierobežotas iespējas aizņemties naudu dažādiem projektiem, piemēram, gāzes vadu būvēšanai un citiem.

Vienlaicīgi ASV izstājas no Ronalda Reigana un Mihaila Gorbačova noslēgtā līguma par Vidēju un tuvu darbības raķešu samazināšanu.

Līgumi

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ziņoja, ka Krievija regulāri pārkāpj šo vienošanos, neļaujot pārbaudīt tās raķešu skaitu un izvietojumu. Krievija krāpās no līguma noslēgšanas brīža.

ASV pildīja minēto līgumu, bet Krievija un Ķīna ne. Krievija turpināja ražot un izvietot raķetes pie Eiropas Savienības valstu robežām.

Ir teikts, ka līgums, kas, noslēgts ar Krieviju, nav pat papīra, uz kura līgums rakstīts, vērts. Krievija nekad nepilda līgumus, neviens līgums Krievijai nav saistošs. Tikko ir izdevība, tā līgums tiek pārkāpts un vienoties ar Krieviju nozīmē, ka tu darbojies atbilstoši līgumam, bet otra puse krāpj, jo, slēdzot līgumu, Krievija negrasās to pildīt. Tas ir veids kā iegūt laiku, maldināt citus, kā arī tiek izmantots kā taktisks manevrs.

Uzzinot, ka ASV iziet no līguma par vidēja un tuva darbības raķetēm Krievija pieprasīja tikšanos un radušās problēmas risinājuma meklēšanu. Naivo nav, jo gan NATO, gan ASV saprot, ko vērtas ir sarunas ar Krieviju, tāpēc Krievijai tika atteikts.

Taktika

Krievija ir sākusi citu taktiku. Ja līdz šim tie bija meli, līgumu nepildīšanas un slepkavības, tad tagad kļūs pamanāma jaunā taktika, tas ir Eiropas iebiedēšanas un Eiropas valstu vadītāju uzpirkšanas taktika.

To nevar nepamanīt un to neredz tikai tie, kuri nevēlas redzēt. Eiropa jau ir iebiedēta, un daudzus valstu vadītājus ir sasniegusi par dabas resursu pārdošanu nopelnītā naudas daļa.

Par to var pārliecināties, ja palūkojas Austrijas, Vācijas, Ungārijas, Francijas un citu valstu virzienā. To vairs nevar noslēpt. Kāda bija šo valstu, īpaši Francijas vadītāju nostāja, kad Krievija uzbruka Gruzijai? Kāda bija, un ir šo valstu vadītāju nostāja, par Krievija agresiju pret Ukrainu? Brīžiem liekas – nu kā var nesaprast, kā var nenovērtēt?

Visu viņi saprot, bet nauda dara savu un ne tikai nauda. Krievijai ir daudz uzpirkšanas un ietekmēšanas līdzekļu, un tā tos maksimāli izmanto. Jo no tā ir atkarīgs Krievijai būt vai ne. ASV tai ietekmēt vēl nav izdevies.

Ko darīt?

Ko ASV un, kā var izdarīt, lai atsvabinātu Pasauli no Krievijas draudiem, no Krievijas impērijas vēlmēm pakļaut, iekarot un iznīcināt?

Ir karstas galvas, kuri uzskata, ka ASV un viņu sabiedrotajiem būtu jāuzbrūk Krievijai, tā jāiekaro un problēma būs atrisināta. Krievija vairs Anglijā un citur nenogalinās cilvēkus, vairs nefinansēs teroristus, vairs neatbalstīs nedemokrātiskus režīmus.

Ja, kas tāds patiešām notiktu, tas ir, pat ja tikai būtu nolemts tā rīkoties, tad par to Krievija uzzinātu jau pēc dažām minūtēm. ASV flotes kuģi, jūras kājnieki un citi bruņotie formējumi nepaspētu pat līdz Krievijas robežām nokļūt, kā jau ASV un Eiropas galvaspilsētu virzienos no Krievijas kara kuģiem, zemūdenēm un šahtām dažādās pasaules malās, izlidotu raķetes. Labākajā gadījumā bez kodolgalviņām.

Lai, ko tādu darītu, vēl būtu jāsaskaņo ar Eiropas valstu valdībām ASV bruņoto spēku ierašanos, lai no turienes ASV karavīri dotos Krievijas virzienā.

Labāka taktika ir nemanot, maskējoties ar dažādiem nolūkiem pakāpeniski ap Krieviju jau laicīgi izvietot ASV un NATO karaspēku. Tas rada stabilitāti reģionā, tas var būt noderēt, ja būs ātri jārīkojas neparedzētos gadījumos, un valstis, kurās ir izvietoti ASV karavīri, kļūs par vienu no Krievijas uzbrukumu mērķiem. Kokam divi gali!

Eiropas valstis nepiekritīs, ka viņu teritorija tiek izmantota preventīvam uzbrukumam pret Krieviju. Varbūt kādu vāju un mazu valsti ASV izdosies “pierunāt”, bet ar to būs par maz.

Domāju, ka šāds risinājums atkrīt.

Kremlis drupās

Teorētiski ir arī cits “risinājums”. Izšaut Maskavas virzienā kodolraķetes, jo ar galvaspilsētas iznīcināšanu pietiks, lai Krieviju padarītu pretoties nespējīgu. Ziedojot, demokrātijas, vārda brīvības un cilvēktiesību vārdā, pārdesmit miljonus Maskavas un Piemaskavas iedzīvotāju izdotos pasaules apdraudējumu mazināt.

Galvenais kāpēc valstis bruņojas ar kodollādiņiem ir nevis, lai uzbruktu vai aizstāvētos, bet, lai novērstu kāda vēlmi izmantot kodolieročus. Kodolkarā nav iespējams uzvarēt. Kodolkarā ir tikai zaudētāji un bojā gājušie.

Ja arī izdosies šādi sagraut Maskavu, tad kodolsprādzienu mākoni vējš var aizpūst tālu. Černobiļas negadījums to pierāda, tikai kodoluzbrukuma gadījumā ļaunums būs daudz lielāks.

Maskavas sagraušana ar kodolraķetēm nenovērš atbildes triecienu no Krievijas zemūdenēm, karakuģiem un nesagrautām pazemes šahtām. Tā ir neinteresanta loterija. Varam tikai minēt, cik no izšautām ASV raķetēm sasniegs mērķi, cik no Krievijas raķetēm sasniegs mērķi, cik notrieks pretgaisa aizsardzība.

Arī šis “risinājums” neiztur kritiku...

Opozīcija

Varētu sūtīt speciālās vienības, lai ieņem Kremli, saņem gūstā, nolaupa vai nogalina Krievijas vadību, tādējādi paralizējot tās pretošanos un tad iecelt kādu iepriekš izlolotu “opozicionāru”.

Krievijas drošības dienesti jau sen, ir sagatavojuši vairākus “opozicionārus”, kurus vajadzības gadījumā iesēdinās prezidenta krēslā un Krievijas politikā un domāšanā viss turpināsies pa vecam.

Pat, ja izdotos varu nodot ASV dienestu sagatavotam ieliktenim, Krievija sadalīsies neskaitāmos valstiskos, pus valstiskos, noziedzīgos un citādos veidojumos, kur cits citu slepkavos, dalīs zemes dzīles, upes, mežus un pārdos, visiem, kuri vēlas nopirkt, kodolieročus.

Austrumos esošās Ķīna, Japāna un Koreja aktīvi šajās jukās piedalīsies un tā būs tāda loterija, ka prognozēt kādu iznākumu neņemsies neviens prātīgs cilvēks.

Būs vēl traģiskāk, kā tas notika Līvijā un Irākā.

Arī šis nav risinājums.

Banāni

Varētu mēģināt nogalināt Krieviju ekonomiski. Tas ir aizliegt tai jeb ko un jeb kam pārdot.

Kā to var panākt? Vai ASV spēj aizliegt Vācijai kopā ar Krieviju būvēt jūrā gāzesvadu? Vai var aizliegt Ķīnai vai Indijai tirgoties ar Krieviju?

Krievija aizliedza ievest pārtiku no daudzām valstīm, un rezultātā Krievijas lielveikali audzē banānus Baltkrievijā un no turienes tos ieved tirdzniecībai Krievijā. Šādas metodes īsti divdesmit pirmajā gadsimtā nedarbojas.

Eiropas valstu vadītāji jau ir tādā atkarībā no Krievijas, ka nespēj apturēt gāzesvada izbūvi, tad kā viņiem neļaut tirgoties ar Krieviju.

Arī šī metode nesola labus panākumus.

Kas atliek?

Cita risinājuma, kā lēna sankciju pielietošanas stratēģija nav. Ar sankcijām soli pa solim samazinot Krievijas ietekmi, Krievijas spēju apdraudēt kaimiņvalstis un vēlāk arī Pasauli kopumā.

Pakāpeniska Krievijas varnešu un oligarhu naudas atņemšana, ja tā noguldīta ārpus Krievijas. Bet lielākoties tā atrodas ārpus Krievijas, īpašumu atņemšana, kuri ir Eiropā vai ASV.

Savstarpēja sanaidošana, lai viņi cīnās savā starpā. Jo spēcīgāk sankciju slogs savilksies ap Krieviju, jo mazāk būs resursu, kurus piesavināties, jo vairāk un nežēlīgāk pie varas esošie grūstīsies. Sākumā ar elkoņiem, bet tad jau arī ietekmīgākas metodes tiks izmantotas.

Ar sankcijām jāpanāk, ka V. Putinam nav citas izejas, kā pārrunas ar ASV un šo pārrunu rezultātā Krievija atsakās no kodolieročiem.

Manuprāt, kodolieroči ir vienīgais, kas reāli apdraud citas valstis. Ja Krievijai atņem tos, tad tā vairs nav spējīga globāli apdraudēt pasauli. Jā, tai tanku pietiks, lai iebruktu Gruzijā vai Latvijā, bet ko tie tanki tur darīs. Stāvēs uz ielām? Karavīriem ir jāēd, jāguļ, jāskatās filmas, jālieto internets. Cik ilgi tu sēdēsi tai dzelzsgabalā? Vienīgais, kas attur savaldīt Krieviju, ir tās kodolarsenāls. Tas nolietojas, kļūst neizmantojams, un kopā ar mērķtiecīgām sankcijām tomēr darīs galu Krievijai.

Tas ir tikai laika jautājums.

P.S. Līgums, kuru Ukrainas vārdā parakstīja Jūlija Timošenko un par, ko viņu Janukovičs ieslodzīja šogad beidz darboties. No nākamā gada jāsāk darboties jaunajam gāzes vadam Baltijas jūrā. Tas dos Krievijai iespēju neslēgt ar Ukrainu nekādu līgumu, bet ja šis gāzes vads nedarbosies, tad Krievijai nāksies piekāpties Ukrainai, lai tā ļauj ar gāzi apgādāt Eiropu.

Pašlaik bumbiņa ir Dānijas laukumā un no tā, kā Dānija lems, ir atkarīgs, kā Krievija uzvedīsies...

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.