Menu
 

Viedoklis. Šī bīstamā skrejriteņu vasara Apriņķis.lv

  • Autors:  Ingus Kuplais
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Katrs gadalaiks nāk ar saviem priekiem, izklaidēm un diemžēl arī problēmām. Brīvdabas aktivitāšu ziņā vasara, bez šaubām, ir īpaša, žēl tikai, ka cilvēku domāšana un elementārs pašaizsardzības instinkts ne vienmēr spēj tikt līdzi vēlmei noķert kārtējo adrenalīna devu.

Šoreiz runa būs nevis par ūdens priekiem, kas, kā jau ik gadu, ievāc visai dāsnu nelaimju ražu, bet par ne tik “klasisku” izklaidi, proti, par skrejriteņiem pilsētu ielās. Protams, tas ir lieliski, ka cilvēki, lai pārvietotos pa pilsētu, arvien biežāk izvēlas šos elektriskos braucamrīkus, kas ir klusi, gana ātri un videi draudzīgi. Bet, runājot par daudzu braucēju uzvedību, drāžoties pat pie sarkanā luksofora signāla, pa ietvēm, taranējot gājējus un liekot viņiem lēkt teju zem automašīnu riteņiem, atliek vien noplātīt rokas un secināt, ka pat visgaršīgākajai plātsmaizei vienmēr ir sava garoziņa.

Šovasar skrejriteņu ir īpaši daudz, jo kā sēnes pēc lietus saradušās firmas, kas nodarbojas ar šo transportlīdzekļu iznomāšanu. Tas ir jauki, tomēr, noskatoties uz riteņotāju radīto haosu, rodas virkne jautājumu.

Vai tiešām viss kārtībā, ja braucamrīku var nomāt ikviens neatkarīgi no vecuma, adekvātuma un, jā, arī reibuma pakāpes? Ne reizi vien esmu redzējis, kā “pīķa” stundā desmitgadīgs circenis pilnā ātrumā (un dažam labam skrejritenim tas nepavisam nav tikai 30 km/h) met cilpas starp automašīnām, vārda tiešā nozīmē esot par mata tiesu no slimnīcas vai pat ļaunāk. Tas pats sakāms par cilvēkiem acīm redzamā reibumā.

Vai tad tiešām ir pareizi, ka tādam krietnā žvingulī esošam tipam atliek vien nosūtīt īsziņu, lai nonāktu transportlīdzekļa vadītāja statusā un varētu sākt apdraudēt savu un apkārtējo drošību? No vienas puses, tā jau ir – ja kādam iegribas braukt reibumā, viņš to darīs neatkarīgi no tā, vai braucamais ir nomāts, pirkts vai nozagts, bet, no otras puses, šāda nekontrolēta (un, šķiet, nekontrolējama) situācija, manuprāt, nu nepavisam nav pieļaujama.

Runājot kaut vai no tiesiskā aspekta – ja tāds “mērkaķis ar granātu” pēkšņi iznesīsies uz gājēju pārejas tieši priekšā, piemēram, kravas mašīnai, formāli, visticamāk, vainīgs izrādīsies šoferītis, jo viņa stūrētais auto nav uz vietas momentā apturams! Tādi gadījumi jau ir bijuši, un sabiedrības viedoklis diemžēl lielākoties ir stabili skrejriteņotāja vai velobraucēja pusē.

Ne visi auto ir aprīkoti ar videoreģistratoru, kas šoferim dotu iespēju aizstāvēties, arī policistu mūsu valstī nav tik daudz, lai spētu nodrošināt kārtību satiksmē. Līdz ar to, manuprāt, tomēr būtu jārunā par t.s. “automātiskās nomas” (kad pietiek ar īsziņas nosūtīšanu pakalpojuma sniedzējam) ja ne pārtraukšanu, tad ierobežošanu gan. Līdz laikam, kad satiksmes dalībnieku kultūra un prasme adekvāti izvērtēt savas spējas pieaugs līdz tādam līmenim, lai došanās ielās nekļūtu par dēku ar neprognozējamu iznākumu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.