Menu
 

Bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa. Vai varam to atļauties?

  • Autors:  Andris Ķēniņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze, un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot – samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti.

Šī situācija ir briedusi jau ļoti sen, par to ir brīdināti politiķi un atbildīgās iestādes, bet reāla rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, viss vēl nav pazaudēts, bet jo ilgāk kavēsimies, jo nopietnākas sekas būs – ja “sliktā”, nepietiekamā vietējā satura dēļ tiks būtiski izmainīti mediju patērētāju paradumi un patērētājs (Latvijas sabiedrība) nosvērsies par labu citu valstu saturam, tad atgriezt tos atpakaļ Latvijas informatīvajā elpā būs ļoti grūti un resursu ietilpīgi.

Tehnoloģiju attīstība un mediju globalizācija ir būtiski izmainījusi mediju satura veidošanas principus un patēriņa iespējas. Attiecīgi, ir notikušas arī fundamentālas izmaiņas mediju ekonomikā. Tā kā Latvijas mediju telpa ir ļoti maza, tad šo izmaiņu ietekme uz vietējā satura veidotājiem ir ļoti būtiska. Faktiski veidojas situācija, kad vietējie satura veidotāji vairs nevar pastāvēt paši par sevi - tiem, kas veido lokālo saturu, ir vajadzīgs valsts atbalsts.

Tehnoloģiski Latvijas mediji spēj iet līdzi laikam, bet, ierobežoto resursu dēļ, saturiski mēs šobrīd nespējam konkurēt nedz ar globālajiem satura veidotājiem, nedz kaimiņos esošo Krievijas mediju saturu. Ir platformas – mediju vides, kur tas nav iespējams un pat nav vajadzīgs, tomēr gan šodien, gan arī nākotnē būs aktuālas mediju vides/mediju veidi, kuros mēs ne tikai varam, bet mums arī ir jākonkurē – kur mums ir jāpanāk patērētāja (Latvijas sabiedrības) uzmanība, nodrošinot viņai iespēju saņemt demokrātiskajās vērtībās balstītu informāciju.

Sabiedrisko mediju auditorija krasi noveco – vēl pirms diviem gadiem 81% no LTV auditorijas bija vecumā virs 50 gadiem, šobrīd tie jau ir 83%. Sabiedriskie mediji neuzrunā sabiedrību kopumā. Lai gan komerciālo mediju skatītāju sadalījums ir daudz atbilstošāks iedzīvotāju vecuma struktūrai, tajos sarūk vietējā satura apjoms. Ja pirms pieciem gadiem vairāk nekā 64% no laika, ko cilvēki Latvijā pavadīja skatoties TV, tie veltīja Latvijā veidotām programmām, tad tagad Latvijā veidotām programmām tie velta tikai 43% no TV skatīšanās laika. Tas ir dramatisks samazinājums!

Viens ir acīm redzams un skaidrs, situāciju neizmainīs viens vai divi lēmumi, vai budžeta palielināšana sabiedriskajiem medijiem un nelielas atbalsta programmas komerciālajiem medijiem, ir jāpieņem fundamentāli un sistēmiski lēmumi mediju vides sakārtošanai. Neizdarīto darbu, nepareizo lēmumu/vai tieši otrādi - nepieņemto lēmumu saraksts ir garš, bet nedomāju, ka tas ir šodienas diskusijas pamats. Pamats ir jāmeklē reālā situācijas apzināšanā un attiecīgi no tā arī jāveido turpmāk veicamo darbību saraksts.

Kur mēs esam, vai pareizāk, kāda problēma mums šobrīd ir jārisina, kas mums ir jānodrošina ilgtermiņā?

Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa samazinās – cilvēki arvien vairāk patērē citu valstu medijus, citās valstīs veidotu saturu, viņi arvien mazāk uzturas Latvijas informatīvajā vidē. Attiecīgi arvien mazāk saņem informāciju par Latviju, tās interesēm, vajadzībām, kā arī – ņemot vērā Krievijas mediju ietekmi Latvijā, sabiedrība aizvien vairāk uzturas informatīvajā telpā, kura netiek balstīta demokrātiskās vērtībās. Diemžēl šis apstāklis tikai progresē un tas ir jāaptur! Vienīgais veids, kā ar to var “cīnīties”, ir kvalitatīvs vietējais saturs gan sabiedriskajos, gan komerciālajos medijos. Tikai veidojot un nodrošinot kvalitatīvu vietējo saturu, mums ir iespēja samazināt citu valstu mediju patēriņu.

Sabiedrisko mediju gadījumā mums jārunā gan par labu pārvaldību, gan konkrēti definētiem uzdevumiem un to izpildei adekvātu finansējumu, gan par darbības lietderību un efektivitāti.

Komerciālo mediju gadījumā – esam ierauti tādā kā lavīnā, kur negatīvo faktoru ietekmē mēs veļam sniega bumbu, kas kļūst ar vien lielāka un velk mūs nekurienē – reklāmas tirgus jau stagnē, naudas vietējā saturam veidošanai paliek mazāk un globālās konkurences apstākļos tās vairs vietējam tirgum nepietiek, paralēli būtiski un nepamatoti tiek ierobežotas reklāmas izplatīšanas iespējas vietējos medijos, kas tūlīt samazinās Latvijas mediju reklāmas tirgu, mūsu medijiem paliks mazāk naudas, nauda aizplūdīs uz citu valstu medijiem, mēs veidosim mazāk vietējo saturu, Latvijā veidoto saturu mazāk patērēs, attiecīgi iegūs citu valstu mediji... un šīs likumsakarības jau iet un turpinās iet pa negatīvu un progresējošu spirāli. Šis apstāklis ir ļoti būtisks, tas negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu un šī negatīvā tendence ir jāaptur!

Kā nodrošināt un izplatīt kvalitatīvu vietējo saturu?

Šis pēc būtības ir pamata jautājums, caur kura prizmu ir jāvērtē visas turpmāk veicamās darbības mediju laukā – jebkura darbība, lēmums ir jāsver caur vietējā satura prizmu.

Pamatā atbilde ir vienkārša – lai kaut kas izaugtu, ir jābūt labai augsnei/videi. Mūsu gadījumā ar to es saprotu labu mediju vides pārvaldību, tiesisko ietvaru un pietiekošus resursus.

Domājot par resursiem, būtiski ir apzināties, ka Latvijā tie ir ļoti ierobežoti – nedz valsts budžets, nedz reklāmas tirgus nav bezizmēra, līdz ar to rīcībai ar pieejamajiem resursiem jābūt lietderīgiem un efektīviem. Lietderības un efektivitātes apsvērumi ir jāvērtē ne tikai no sabiedrības līdzekļu (budžeta dotācijas) izlietojuma aspekta, bet arī no sabiedrības ieguvuma – sabiedriskā labuma aspekta.

Ņemot vērā Latvijas mediju vides specifiku, pieejamo resursu efektīva un lietderīga izlietošana ir iespējama tikai, veidojot sinerģiju starp sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem sabiedriskā satura (sabiedriskā pasūtījuma) veidošanā. No vienas puses tiktu nodrošināts, ka sabiedriski svarīgu informāciju saņem maksimāli liela sabiedrības daļa, savukārt mediju telpu veidojošie komerciālie mediji saņemtu to darbībai nepieciešamo valsts atbalstu, pretī nodrošinot kvalitatīvu sabiedrisko saturu.

Globalizācijas apstākļos nedrīkst “pārregulēt” vietējos medijus. Piemēram, konkrēti Latvijā noteikti reklāmas aizliegumi vai nosacījumi darbojas tikai uz vietējiem medijiem. Uz tiem medijiem, kas reģistrēti citās valstīs, bet šeit izplata savu programmu, izplata citus mediju pakalpojumus un arī ievieto reklāmu, šie aizliegumi nestrādā. Faktiski mēs pasliktinām savu mediju konkurētspēju un atbalstam citu valstu medijus  - nauda aizplūst citu valstu medijiem.

Saeima jau ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, līdz ar to es pieņemu, ka par šo jautājumu – nepieciešamību, vairs nevajadzētu būt diskusijām. Šajā jautājumā tikai jānodrošina, ka tiek piešķirts adekvāts finansējums sabiedriskajiem medijiem.

Tātad, rezumējot un konkrēti uzskaitot, kas būtu jādara, par kādiem jautājumiem ir nekavējoties jādiskutē un jāpieņem lēmumi, vai jārealizē jau pieņemtie lēmumi, lai sāktu ceļu ārā no Latvijas mediju krīzes:

1.Sabiedrisko mediju apvienošana. Vienīgais, kas būtu diskutabls aspekts - ka tiek veidotas vairākas redakcijas vai cits satura veidošanas mehānisms, kas nodrošinātu plašāku viedokļu daudzveidību.

2.Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

3.Mediju sistēmas pārvaldības maiņa – esošo NEPLP funkciju nodalīšana – viena iestāde uzrauga un organizē sabiedrisko mediju un sabiedrisko pasūtījumu, otra uzrauga, izprot un aizstāv visu mediju telpu kopumā.

4.Laba mediju pārvaldība – neatkarīgas un profesionāli veidotas “Padomes” vai cita juridiskā ietvara iestādes, izrietoši arī profesionāla un neatkarīga sabiedriskā medija un tā satura veidošanas pārvalde.

5.Konkrēti definēti sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi un sasniedzamais sabiedriskais labums, kas tiek regulāri pārbaudīts (sabiedriskā labuma tests).

6.Sabiedriskā medija adekvāts finansējums – vienlaicīgi, efektīvs un mūsdienīgs darbības modelis, kas nodrošina lietderīgu finanšu un resursu izlietojumu.

7.Adekvāts atbalsts komerciālajiem medijiem, caur to iesisti sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.

8.Reklāmas tirgus aizliegumu pārskatīšana – vienlīdzīgu noteikumu noteikšana visiem tirgus dalībniekiem – regulācijas liberalizēšana, nesašaurinot Latvijas mediju iespējas, pieturoties pie vispārējām Eiropas normām, attiecīgi ļaujot brīvi konkurēt ar citu valstu medijiem, kuru izplata sava programmas, vai sniedz savus pakalpojumus Latvijā un piedalās Latvijas reklāmas tirgū.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.