Ekonomists: Straujo algu kāpumu būs grūti noturēt

Līdz ar to varam diezgan droši prognozēt, ka gada otrajā vidējā alga Latvijā jau pārsniegs 1100 eiro uz papīra, un pietiekami strauju iedzīvotāju ienākumu kāpumu apstiprina ne tikai algu statistika cipari, bet arī citi indikatori. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums un pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits šī gada pirmajā pusē palielinājies par 4–5%, savukārt mājsaimniecību depozītu apjoms Latvijas komercbankās audzis pat par vairāk nekā 8%.

Spēcīgs algu kāpums notikti ir laba ziņa darba ņēmējiem un svarīgs priekšnosacījums migrācijas bilances stabilizēšanai, taču pašreizējo atalgojuma pieauguma ātrumu, visticamāk, būs grūti noturēt. Šogad Latvijas ekonomika aug gandrīz uz pusi lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, un otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,1%, savukārt situācija pasaules ekonomikā neliecina, ka izaugsme Latvijā tuvākajā laikā varētu strauji paātrināties. Ar šādu ļoti mērenu pieaugumu ekonomikā gandrīz 8% algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs. Kādu brīdi tas var turpināties uz uzņēmumu peļņas, kā arī nākotnes investīciju rēķina, taču ne ilgstoši un nākamajos gados algu kāpums, visticamāk, kļūs nedaudz lēnāks.

Jau šobrīd darba tirgū ir redzams neliels atslābums. Reģistrētais bezdarbs Latvijā šogad mazinās lēnāk nekā iepriekšējos gados, vakanču skaits tik strauji vairs nekāpj un ražotāju, kā arī būvnieku nodarbinātības gaidas ir sākušas mazināties. Taču pat ar to darba tirgus Latvijā pārskatāmā nākotnē būs ļoti silts, jo šobrīd bezdarbs jau mazinās ne tikai ekonomikas izaugsmes dēļ, bet arī demogrāfisko faktoru ietekmē. Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka darbaspēks mums strauji noveco un konkurence par darbiniekiem tikai pieaugs. Vienlaikus daudzu nozaru ietvaros ir redzamas ļoti lielas atalgojuma atšķirības starp dažādiem uzņēmumiem, un, darbaspējīgo iedzīvotāju skaitam mazinoties, zemo algu biznesiem veidiem būs ļoti grūti izdzīvot.

Šobrīd Latvijā ar atsevišķiem izņēmumiem straujš algu kāpums vērojams gandrīz visās nozarēs un ienākumu līmeņos. Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais algu kāpums bija vērojams IT pakalpojumos (+11,0% pret iepriekšējo gadu), veselības aprūpē (+13,4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (+13,2%), kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās (+12,5%). Savukārt vislēnāk algas augušas finanšu pakalpojumos (+3,5%), izglītībā (+3,4%) un valsts pārvaldē (+3,9%). Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, tuvākajos gados mums gan, visticamāk, jārēķinās ar nedaudz lēnāku algu pieaugumu, taču, pēc manā prognozēm, tas joprojām būs pietiekami straujš un nākamajos divos gados vidējās darba algas Latvijā varētu palielināties par 5–6% ik gadu.