Pētījums: Latvijā kļuvis mazāk smēķētāju, bet pieaug elektronisko cigarešu popularitāte ^{Apriņķis.lv}

Smēķētāju skaits samazinās

Pašlaik ikdienā smēķē ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir ievērojami mazāk nekā 2016. gadā, kad ik dienu smēķēja trešā daļa iedzīvotāju (33%). Neskatoties uz to, ka smēķētāju skaits ir samazinājies, arvien pieaug dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāte – 60% no iedzīvotājiem, kuri lieto elektroniskās cigaretes, tās lieto ik nedēļu.

Lielākais smēķētāju īpatsvars ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, īpaši vecumā no 25 līdz 54 gadiem. Augsts smēķētāju īpatsvars saglabājas arī pārējās vecuma grupās, īpaši vīriešu vidū, no kuriem pērn ik dienu smēķēja 38%. Straujāks īpatsvara samazinājums novērojams senioru vidū, jo tieši šajā vecuma grupā visbiežāk nākas saskarties ar smēķēšanas izraisītajām slimībām, kas mudina atteikties no cigaretēm.

Nemainīga saglabājas tendence, ka smēķēšanas paradumus ietekmē sociālekonomiskais stāvoklis. Smēķēšanas izplatība to iedzīvotāju vidū, kam ir augstākā izglītība, ir divas reizes zemāka, un lielākais smēķētāju īpatsvars ir starp iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni.

Smēķēšanas industrijas jaunais jājamzirdziņš – elektroniskās cigaretes

SPKC pētījums rāda, ka strauji izplatās dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana. Lai gan regulāro elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars divu gadu laikā ir dubultojies, vairākumā vecuma grupu tas ir salīdzinoši neliels. Izņēmums ir jaunieši, kuru vidū strauji palielinājies elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars. Piemēram, 2015. gadā 17% 16 gadus veco jauniešu un 16% 17 gadus veco jauniešu tā saucamos veipus lietoja regulāri.

Kā liecina Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma dati, 2017. gadā Latvijā bija augstākais e-cigarešu pamēģinātāju īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Pētījums parāda, ka viens no iemesliem, kādēļ tabakas izstrādājumu lietotāji arvien biežāk pāriet uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, ir vēlme atmest vai samazināt izsmēķēto tabakas izstrādājumu daudzumu. Vienlaikus šie smēķētāji uzskata, ka elektroniskās ierīces būs mazāk kaitīgas un palīdzēs vieglāk atmest veselībai kaitīgo ieradumu. Tiesa, šis priekšstats ir mānīgs, jo 65% pētījuma dalībnieku norādījuši, ka e-cigarešu smēķēšana nav palīdzējusi atmest vai samazināt tabakas izstrādājumu lietošanu, turklāt 5% norādījuši, ka tabakas izstrādājumus, izmantojot elektroniskās smēķēšanas ierīces atmešanas nolūkā, sākuši lietot pat biežāk.

E-cigaretes smēķēšanu atmest nepalīdz

Vēlmi atmest smēķēšanu ar elektronisko smēķēšanas ierīču palīdzību pastiprina sabiedriskajā telpā izplatītā informācija par šo ierīču nekaitīgumu. Taču jāņem vērā, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces ir jauna un ļoti ienesīga biznesa niša tabakas industrijai, kas investē ievērojamus resursus savu izstrādājumu popularizēšanā, tostarp arī Latvijā. Tā kā Latvijas likumdošana aizliedz faktiski jebkādu tabakas izstrādājumu un elektronisko smēķēšanas ierīču reklāmu, tiek rasti citi veidi un ceļi šo produktu reklamēšanai, izplatot nepilnīgu un maldinošu informāciju par elektronisko smēķēšanas ierīču ietekmi uz veselību.

Uzskats, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces ir mazāk kaitīgas nekā tabaku saturošās cigaretes, ir maldīgs. Pēc jauno produktu nonākšanas tirgū sākotnēji trūka informācijas par to ietekmi uz veselību, taču veiktajos pētījumos pierādīts, ka elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana rada negatīvas sekas. Izvēloties e-cigaretes kā alternatīvu parastajām cigaretēm ar mērķi atmest smēķēšanu, smēķēšana netiek atmesta – tā vienkārši ir pāriešana uz citu smēķēšanas veidu, turpinot lietot veselībai kaitīgu produktu.

Veselības ministrijas informatīvā kampaņa “Spēks pateikt NĒ!” tiek īstenota ESF pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros. Aktuālā informācija par kampaņu: www.ESparveselibu.lv.