Komentārs. Citi nāks vietā ^{Apriņķis.lv}

Priecē Šadurska atklāsme, tomēr ir stipri par maz to attiecināt tikai uz Jauno konservatīvo partiju un tikai uz notikumiem Latvijas Universitātes sakarā.

Šonedēļ atkal piedzīvojām skaļu mēģinājumu cirst galvas – šoreiz 10 lielākajiem būvniekiem. Valsts (Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja personā) ir pieteikusi karu vienai no būtiskākajām nozarēm valstī.

Karā, kā jau karā, paredzami zaudējumi abās frontes pusēs, taču šo pārdomu mērķis nav atklāt ar patiesības zīmogu apstiprinātu vēstījumu – vainīgs vai nevainīgs. Runa ir par nedaudz citu skatījumu uz lietām. Proti, par ieguvējiem no karadarbības, par nebeidzamo stāstu un cilvēku vilšanos.

Pirmā rezignētā doma, lasot par vērienīgajām kratīšanām, inspekcijām un nopratināšanām, bija par to, ka šobrīd notiek elementāra tirgus pārdale. Ne jau ar Martinsona, Rāvja, Garkāna vai Milova aizslaucīšanu, notiesāšanu, nolinčošanu vai pazušanu no zemes virsas beigsies ēku un māju būvniecība, tiltu projektēšana un ceļu remontēšana. Vienkārši to darīs citi. Un arī tie citi gribēs pelnīt.

Un tie citi – cita nauda, citu pārdalītais bizness – arī saņems valsts pasūtījumus. Vienīgi varbūt izmantos rafinētākas metodes, nāks ar lielāku ietekmi uz politiskajiem un likumdošanas procesiem, kas nodrošinātu naudas “sūknēšanai” it kā legālu ietvaru. Esam taču to jau pieredzējuši. Turklāt vēl skumīgāku skatu uz notiekošo rada līdzšinējā prakse aizstāt “negodīgus” vietējos cilvēkus ar “godīgiem” ārzemniekiem – šķīstiem džonsoniem un haimiem.

Ņemsim, piemēram, Lembergu. Apmēram 20 gadus skaļā un revolucionāras pārliecības pilnā balsī iedzīvotājiem dažādās variācijās un izmantojot vairāk vai mazāk asprātīgus epitetus (“trubas Aivars”, “oligarhs”, “smagos noziegumos apsūdzētais” u.c.) tiek stāstīts par to, ka šis cilvēks ir ļaunuma un ekonomiskā pagrimuma sakne Latvijā. Klausītāji un skatītāji šo vēsti gadu laikā uztvēruši ar lielāku vai mazāku ticību, taču mācību no tā visa esam ieguvuši skarbu – Lembergam “galvu nost”! Bet viņa vieta tukša nepaliek, nāk cits personāžs – Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Un vecais stāsts par naudas kāri turpinās.

Līdzīgi secinājumi arī par finanšu un banku sfēru. Pirms vairāk nekā gada tika aizklapēta lielākā vietējam kapitālam piederošā banka – “ABLV Bank”. Vai tas sistēmu padarīja godīgāku? Vai cilvēkus tagad mazāk krāpj ar virtuālo naudu, izsniedzot kredītus zīmētu nullīšu veidā? Vai valsts labumi, reāli nopelnītais un darbā iegūtais mazāk tiek sūknēts uz piecu ģimeņu nepiepildāmajām kabatām? Nu nē taču! Ir atbrīvota telpa citai naudai, citiem piederošam biznesam, citādām metodēm pelnīt. Un, kas zīmīgi, – godīgajiem svensoniem, džonsoniem un haimiem.

Redzēsim, ar ko beigsies šonedēļ iesāktā būvnieku sāga. Šaubu nav, ka notikums vērsīsies plašumā, un, ja ne publiskajā telpā, tad naudas un politikas ietekmes ziņā tam būs dziļas sekas, bet par to lai uztraucas nelielais cilvēku loks, uz kuriem tas attiecas.

Pats būtiskākais – vai ceļus būvēsim par mazākām naudiņām, teātrus rekonstruēsim lētāk un kvalitatīvāk? Vai izskaudīsim vēlmi vienoties un pelnīt uz citu rēķina? Man nez kāpēc šķiet, ka ne…