Rihards Kols: Lēmumam par vairāku delegāciju tālāko rīcību EP Parlamentārajā asamblejā būs tālejošas sekas

Sanāksme organizēta, pamatojoties uz šī gada 8. jūlija Saeimas sēdē pieņemto paziņojumu, kurā Saeima uzsvēra EPPA lēmuma atjaunot Krievijas balsstiesības nepamatotību, norādīja uz šī lēmuma pretrunām ar Eiropas Padomes pamatvērtībām un uzdeva Latvijas EPPA delegācijai uzsākt konsultācijas ar līdzīgi domājošo valstu parlamentārajām delegācijām.

Šodien Rīgā pulcēsies pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un Dānijas, un sanāksmes laikā pieņemtajiem lēmumiem būs tālejošas sekas gan pašā EPPA, gan starptautiskajās attiecībās. Laikā, kad vērojamas indikācijas par vairāku Rietumvalstu vēlmi mīkstināt Eiropas Savienības sankcijas un “atjaunot konstruktīvu dialogu” ar Krieviju, mūsu valstu delegāciju kopīgi pieņemtais lēmums un paziņojums būs kā lakmusa papīrs mūsu politiskajai gribai un gatavībai ne vien vārdos, bet arī darbos apliecināt, ka joprojām pārstāvam Rietumu vērtību telpu. Ja nespēsim vienoties par kopīgu rīcību, ja turpināsim vien deklarēt savas vērtības to pārstāvēšanas vietā, mēs pievienosimies EPPA pozīcijai, jo nedarīt neko arī ir lēmums, kuram var būt neparedzamas sekas.

Ir svarīgi atcerēties, kāpēc 2014. gadā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja lēma par Krievijas balsstiesību apturēšanu. Tā bija reakcija uz pirmo suverēnas valsts teritorijas aneksiju kopš Otrā pasaules kara noslēguma – uz Krievijas īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Starptautisku institūciju lēmumi tik nopietnos jautājumos ir svarīgi, un tik pat, ja ne vēl vairāk svarīga ir turēšanās pie saviem lēmumiem un principiem. Krievija ne tikai nav pārtraukusi pretlikumīgo Krimas aneksiju vai spērusi soļus, lai vienotos par situācijas atrisinājumu, bet okupētajā teritorijā arī ieviesusi represīvu režīmu, pretlikumīgi atsavinot Ukrainas valsts īpašumus, slēdzis ukraiņu valodā strādājošas skolas un, jau otro reizi 75 gadu laikā, īstenojis represijas pret Krimas tatāriem. Krievijas agresija Austrumukrainā turpinās un ir uzsākts ekonomiskais karš pret Ukrainu Melnajā jūrā. Sankciju atcelšana – balsstiesību atjaunošana EPPA – Krievijai signalizē pārmaiņas Eiropas valdošajā viedoklī. Sankciju atcelšana laikā, kad Krima joprojām ir anektēta, diskreditē pašu Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju un parāda, ka ar pacietīgu darbu, Krievija var panākt, ka Eiropas sabiedrība ignorē tās pretlikumīgās darbības.

Tāpat jāatgādina, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana tika atbalstīta, paļaujoties, ka Krievija veiks vairākas konkrētas darbības. Pirmais – 24 Ukrainas jūrnieku tūlītēja atbrīvošana. Tā vietā, līdz ar savu balsstiesību atjaunošanu, Krievija pagarināja jūrnieku aizturēšanas termiņu. Līdz pat šim brīdim Krievija nav veikusi maksājumus Eiropas Padomes budžetā, nav sadarbojusies ar MH17 reisa notriekšanas izmeklēšanas komandu, nav veikusi nekādus pasākumus, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un tā tālāk. Īsumā – Krievija nav izpildījusi nevienu no darbībām, kas no tās tika sagaidītas. Tā vietā Krievija izveidojusi savu EPPA delegāciju, kurā ietilpst četri delegāti, kas atrodas Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Tā vietā Krievijas varas iestādes vardarbīgi apspieda miermīlīgos protestus Maskavā.

Eiropas Padomei ir jāspēj atbildēt uz tik cinisku un nicinošu nihilisma demonstrāciju, ja tā vēlas saglabāt savu morālo autoritāti. Krievijas darbības ir klajā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pretrunā ar Eiropas Padomes pamatprincipiem un tiem taisnīguma principiem, kurus par svarīgiem uzskata visa civilizētā pasaule.

Rīgā šodien tiekas delegāti, kurus nav jāpārliecina par to, cik kļūdains bija EPPA lēmums atjaunot balsstiesības Krievijai. Šodien Rīgā tiekas delegāti, kuriem ir iespēja “sagrupēties”, vienoties par koordinētu un konkrētu rīcību, lai panāktu, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāti ieklausās un saprot, ka jūnijā pieņemtais lēmums bija kļūda.

Kopš 1949. gada Eiropas Padome un tās Parlamentārā asambleja ir pretojusies “Jaltas principiem”, kurus Krievija tik ļoti vēlas atjaunot. Padomes dibināšanas un pastāvīgais mērķis ir bijis veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu. Tā nav ģeopolitiska vienība, un tai nav ne šaurāka, ne plašāka politiskā mērķa. Atjaunot balsstiesības valstij, kura diskreditē šīs vērtības un lepojas ar to “novecošanu”, var tikai graut pašas Padomes reputāciju. Nekādu pagaidu neērtību mazināšana nevar attaisnot šādu rīcību.