Menu
 

"Luminor": Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma (papildināta)

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma sabremzēšanās, bet 2021.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu sasniegt apmēram 3%, savukārt turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt straujāka, ceturtdien žurnālistiem sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Tas, ka sabremzēšanās notiks, bija skaidrs, taču iepriekš tika gaidīts, ka tas notiks nākamgad, nevis jau šā gada sākumā. Galvenais sabremzēšanās iemesls ir situācija globālajā ekonomikā," sacīja Strautiņš. 

Ekonomists minēja, ka pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021.gadam. "Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu," sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka Latvijai ir spēcīgākas tirdzniecības saites Baltijas ietvaros, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kas šobrīd ir acīmredzama priekšrocība. Vairākus gadus Baltijas valstīm labumu nesuši labvēlīgie apstākļi tuvākajā reģionā - Ziemeļvalstīs un Polijā. "Šobrīd, lai arī kopumā tā joprojām ir, aina ir neviendabīgāka, jo krasi piebremzējusies Zviedrijas izaugsme, recesijā ir mājokļu celtniecība, kas daudz importē no Latvijas. Arī breksits ir acīmredzams un bieži pieminēts negatīvs apstāklis, kā arī nenoteiktības avots," stāstīja Strautiņš.

Ekonomists norādīja, ka šogad Latvijas IKP varētu pieaugt par 2,6%, bet nākamgad - par 1,9%. Nākamgad izaugsmes bremzēšanos noteiks Latvijai specifiski faktori, jo Latvijai ļoti nozīmīga nozare ir kokapstrāde, kurā iestājies cenu kritums. Lielākā šīs nozares ietekme uz ekonomiku būs jūtama tieši nākamgad. 

Tāpat, pēc viņa teiktā, situāciju ietekmēs būvniecība, jo šogad valsts budžets tika apstiprināts vēlāk, attiecīgi arī pašvaldības aizkavējās ar saviem būvniecības iepirkumiem. 

"Rūpniecības aptaujas jau liecina par recesiju, gan pasaulē, gan eirozonā. Vissliktākā situācija ir Vācijā un tas atstās ietekmi arī uz Latviju," sacīja Strautiņš. 

Vienlaikus viņš atzina, ka patēriņš turpina augt un tas balsta eirozonu. Turpina mazināties arī bezdarbs, kas balsta patēriņu. 

"Ir cerības, ka pretēji globālajam vēsumam šogad un nākamgad, Latvijas ekonomiku sildīs iekšējais tirgus. Latvijas ģimeņu un uzņēmumu uzkrājumi nekad nav bijuši tik lieli kā šobrīd. Sagaidāms, ka mērenu izaugsmi turpinās algas, visdrīzāk, ka turpināsies arī mērens darbavietu skaita kāpums. Pakāpeniski tempu palielinājusi arī mājsaimniecību kreditēšana un patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks," teica Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka Latviju būtiski ietekmē arī tas, kas notiek eksporta tirgos, tomēr sakarība starp izaugsmi Eiropā un Latvijā nav tik cieša, kā varētu šķist. "Latvijas ekonomika nav tikai eksports, patērētāju noskaņojumam un kreditēšanas ciklam Latvijas bankās, kas šobrīd ir augšupejošs, ir tik pat liela ietekme. Tas liek domāt, ka iekšējā un ārējā ietekme uz ekonomiku līdzsvarosies," skaidroja Strautiņš. 

Ekonomists prognozēja, ka paātrinājumu 2021.gadā un turpmākajos gados var veicināt dzelzceļa "Rail Baltica" projekts, kura ietekme uz Latvijas ekonomiku būs ļoti būtiska. Tāpat ekonomikā notiek strukturālas izmaiņas - pieaug pakalpojumu eksporta apmēri, kas var būtiski veicināt izaugsmi. 

Strautiņš norādīja, ka attīstība ir labvēlīga nozarēs, kas būs galvenās eksporta virzītājas nākotnē - gan intelektuālo pakalpojumu, gan metālapstrādes un mašīnbūves pieauguma temps šogad ir mērāms ar divciparu skaitļiem, savukārt elektrisko iekārtu ražošana pirmajā pusgadā auga par 25,1%. Šīs nozares līdz ar to izvirzās par pakalpojumu un preču eksporta līderiem, ekonomikai kopumā kļūstot dinamiskākai.

"Arī investīciju struktūra mainās par labu birojos "ražotiem" pakalpojumiem. Liels mīnuss bija tas, ka Latvijā iepriekš birojus būvēja nepietiekami, taču tagad, pateicoties Igaunijas un Lietuvas uzņēmējiem, situācija mainās uz labo pusi. Ekonomikai palīdzēs biroju telpu resursu pieaugums, kas gaidāms nākamgad. Apstrādes rūpniecība kādu laiku augs lēni, jo īpaši kokapstrādes problēmu dēļ, taču citās nozarēs situācija ir diezgan labvēlīga," piebilda Strautiņš. 

Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmēju noskaņojums patlaban ir mēreni optimistisks, labāks tas ir būvniecības nozarē, citās - vidējs. Savukārt patērētāju noskaņojums, vērtējot situāciju nākotnē, drīzāk ir optimistisks.

"Noskaņojums par ekonomiku kopumā ir nedaudz zem nulles, taču pēc Latvijas standartiem tas ir uzskatāms par drīzāk optimistisku," piebilda "Luminor" ekonomists.

Strautiņš skaidroja, ka Rīga un tās tuvākā apkārtne šobrīd, pateicoties intelektuālo pakalpojumu eksportam, mājokļu tirgum, izdevīgai apstrādes rūpniecības struktūrai, aug un augs strauji. Kurzemes ekonomiku virzīs rūpniecības investīciju pieaugums. Zemgales rietumu rajoniem palīdzēs labā raža un Rīgas darba tirgus tuvums. Savukārt Vidzemē vairāk būs izjūtams atslābums meža nozarē, bet Latgali riskam pakļauj tranzīta plūsmu svārstības.

Par spīti lēnākai izaugsmei, bezdarba samazināšanās ir notikusi saskaņā ar optimistisko scenāriju, norādīja Strautiņš. Taču reģistrētā bezdarba līmenis divos reģionos, kur tas jau ir viszemākais - Lielrīgā un Zemgalē - atdūries pret "stikla grīdu", tas augustā bija tikai par 0,1 procentpunktu zemāks nekā pirms gada, attiecīgi 4,1% un 5,5%.

"Problēmas atsevišķās eksporta nozarēs var radīt nelielu un lokālu bezdarba pieaugumu, bet papildus pieprasījums pēc darbiniekiem citviet var tikt apmierināts ar iekšējo migrāciju vai imigrāciju. Mērenāka izaugsme Latvijā vienlaikus ar izejvielu cenu noplakšanu padarīs mērenāku arī inflāciju. Bremzēsies algu pieaugums, bet arī tas notiks pakāpeniski. Lielākā daļa uzņēmumu un iedzīvotāju izaugsmes bremzēšanos ikdienā nesajutīs," sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka pakāpeniski tempu palielinājusi arī mājsaimniecību kreditēšana, kuras pieaugums atsākās 2018.gada decembrī, un tas var dot būtisku stimulu būvniecības attīstībai. Ekonomikas izaugsme veicinās arī demogrāfisko tendenču izmaiņas - augot darbavietu skaitam un algām, pozitīva migrācijas bilance ir tikai laika jautājums, sacīja Strautiņš.

Ekonomists norādīja, ka Latvija un Baltija var strauji augt uz tā rēķina, ka varam pārņemt labākās tehnoloģijas un biznesa prakses. "Pieauguma potenciāls Latvijā un Baltijā ir daudz lielāks nekā eirozonā. Risks, ka IKP pieaugums varētu nonākt zem nulles ir daudz, daudz mazāks nekā eirozonā," sacīja Strautiņš.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.