Komentārs. Klausieties manos vārdos, pārējais nav svarīgi Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - LETA
Nākamā (precīzāk – katra) gada valsts budžeta veidošanas kaislības gada otrajā pusē liek panervozēt daudziem. Šī nervozēšana labi pazīstama arī komentāra autoram, daudzus gadus valsts maizē strādājot un mēģinot līdzsvarot budžeta apjomus savam toreizējam uzņēmumam. No vienas puses, labi, ka tas vairs nav jādara – daža nervu šūna ietaupās.
No otras puses, valsts maksāts atalgojums ir krietni patīkamāks, jo ir garantēts un bieži nāk kopā ar bezmaksas veselības apdrošināšanu, arodbiedrības labumiem un citām lietām, par kurām dažs privātā sektora strādnieciņš var tikai sapņot.
Tomēr šoreiz par citu lietu. Budžeta veidošanas kaislības bieži atklāj viena vai otra politikā esoša cilvēka īsto dabu, kas ikdienā slēpta aiz puķotiem izteicieniem un smalkām manierēm. Tas, ka publiski pasprūk skarbāks vārds par “naudas maisiņu“, vēl būtu mazākais. Cita lieta, ja konkrētas amatpersonas faktiskās darbības ir klajā pretrunā ar iepriekš paustajiem vārdiem.
“Nodrošināt funkcionējošu mediju telpu ir konstitucionāls uzdevums, ko Satversme uzdod Saeimai un valdībai. Valsts demokrātija ir atkarīga no stipras informatīvās telpas, tādēļ šim jautājumam ir jābūt prioritāram Saeimas un valdības dienaskārtībā,“ – lūk, cik skaisti un gudri izteicies Valsts prezidents Egils Levits! Šos vārdus viņš teica 19. augustā, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, lai diskutētu par sabiedrisko mediju (pamatā Latvijas Radio un Latvijas TV) politikas attīstību Latvijā. Gan šis, gan citi fragmenti no viņa uzrunas liecina par situācijas izpratni vai arī labiem padomdevējiem šais lietās. Nepārprotama bija prezidenta apņemšanās “turēt rūpi“ par Latvijas sabiedriskajiem medijiem.
Pagājis mēnesis. Nupat valdības akceptēto prioritāšu sarakstā Valsts prezidenta kancelejai nākamgad papildus akceptēti izdevumi vairāk nekā 700 000 eiro apjomā. Ļoti ceru, ka kancelejas runātāji nāks klajā ar publiskajā telpā izskanējušo, proti, ka lielākā daļa šīs naudas paredzēta atalgojumiem. Piezīmēsim dažas lietas: Valsts prezidenta kancelejas 2018. gada darba pārskatā norādīts, ka atalgojumiem tiek tērēti 1,42 miljoni eiro. Darbinieku skaits – 51. Viegli aprēķināt, ka vidēji uz vienu cilvēku sanāk 2320 eiro. Protams, tas kopā ar nodokļiem, bet vienalga – trekni. Ja pie šī plusojam klāt šogad pieteiktos vairāk nekā 700 000 eiro, redzams, ka atalgojuma skaitļi var pieaugt... par trešo daļu. Nav mazliet tāda kā atraušanās no realitātes? Labprāt saņemtu kādu skaidrojumu, ja šie pieņēmumi ir neprecīzi. Taču uz šādiem skaidrojumiem prezidentam tuvinātie ļoti jāmudina.
Tajā pašā laikā Levita kunga visādi atbalstāmais sabiedriskais medijs, konkrēti, sabiedriskais radio, neatliekamiem ieguldījumiem nupat no neatliekamo vajadzību budžeta saņēma mazliet vairāk par 50 000 eiro. Ieguldījumiem! Absolūti nepietiekami, ja viena pults programmas vadīšanai ēterā maksā aptuveni 30 000 eiro, bet ēkas nesošās konstrukcijas ir kritiskā stāvoklī...
Negribas apgrūtināt ar skaitļiem. Žēl vienīgi, ka ar cerībām un komplimentiem drošinātās valsts pirmās personas skaistie un gudrie vārdi ātri vien zaudē svaru, kad sākas lielais naudas dalīšanas notikums. No prezidenta ar tik lielu uzticības kredītu esam tiesīgi gaidīt vairāk.