Komentārs. (Ne)laimes spēle ar baktērijām ^{Apriņķis.lv}

Tiktāl skaidrs, taču nezināmā šajā lietā joprojām ir vairāk nekā zināmā. Vispirms nav skaidrs, no kurienes un kādā veidā E.coli un stafilokoks nonāca līdz bērniem un viņus inficēja. Dīvaini un nesaprotami ir tas, ka baktērijas tika atrastas uz dezinficētām virsmām un aprīkojuma, proti, nomazgājumos, kas ņemti no pirmsskolas izglītības iestāžu “Ieviņa” un “Saulīte” pavāru rokām pēc to dezinficēšanas, ir konstatēta Staphylococcus aureus jeb zeltainā stafilokoka klātbūtne. Vai lietoti ne tie dezinfekcijas līdzekļi? Vai tie ir nepietiekami spēcīgi, lai baktērijas iznīcinātu?

Tie paši jautājumi uzdodami arī gadījumā, kad divos nomazgājumu paraugos, kas ņemti no mazgāta un dezinficēta aprīkojuma virsmām bērnudārzā “Saulīte” un Siguldas 1. pamatskolā, konstatēta zarnu nūjiņu klātbūtne. Atkal tas pats – tās atrastas uz jau dezinficētām virsmām.

Ja jau tā, tad mums kā patērētājiem jebkura ēšana ārpus mājas var izvērsties par krievu ruletei līdzīgu laimes spēli – trāpīsies kāda smagu slimību izraisoša baktērija vai ne. Ja jau pat ar dezinfekcijas līdzekļiem šīs baktērijas nav iznīcināmas un atrodamas pat pēc rūpīgas apstrādes.

Nesaprotama Siguldas notikuma sakarā ir arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbība un kapacitāte. Zinot, ka bērnudārzs, kurā notikusi nelegāla un nereģistrēta ēdināšana, nedarbojas pirmo gadu, zinot, ka runa nav par daudzdzīvokļu mājā slepeni ierīkotu dzertuvi, bet gan bērnudārzu (!), nav skaidrs, kā PVD varēja nebūt informēts par šādu iestādi, par to, vai ēdināšana tur notiek legāli vai ne, vai ir izņemtas visas nepieciešamās atļaujas! Bērnudārzs taču tika oficiāli reģistrēts, tas maksāja algas darbiniekiem un nodokļus Valsts ieņēmumu dienestam. Kā bija iespējama situācija, ka gadiem ilgi bērnudārzs darbojās, bet ēdināšana netika reģistrēta?

Kā katrai lietai, ar laiku droši vien arī šai būs savi pozitīvi secinājumi, preventīvi higiēnas un citu normu ievērošanas principi, aktīvāka komunikācija bērnudārzu un vecāku starpā, bet pagaidām visvairāk jādomā par daudzajiem cietušajiem. Vispirms, protams, par bērniem un viņu vecākiem.

Pat nebūdama klāt, varu iedomāties to vecāku satraukumu un neziņu, asaras un bēdas, kuru bērni ar tik smagu saindēšanos nonākuši slimnīcā. Varu iedomāties, kāds satraukums, neziņa un neskaidrība valda pašvaldībā, saskaroties ar nebijušu situāciju, kurai vēl joprojām nav zināmi cēloņi un iemesli. Bērnudārzu audzinātājas, vadītājas, auklītes tāpat kļuvušas par pāris matiem sirmākas, saskaroties ar tik plašu publicitāti. Uzņēmums, kas līdz šim veiksmīgi nodarbojies ar ēdināšanu Siguldā, vismaz tuvākajā laikā var necerēt iegūt kādu vērā ņemamu sadarbības partneri. Nav izslēgts, ka notikušais pieliks punktu tā darbībai.

Notikušais Siguldā vēl pievērsīs sabiedrības uzmanību, tomēr jācer, ka tuvākajā laikā saņemsim atbildes uz būtisko jautājumu – kā tas bija iespējams?