Menu
 

Ko rakstījām pirms 10, 20 un vairāk gadu Apriņķis.lv

  • Autors:  "Rīgas Apriņķa Avīze"
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Nolēmām pāršķirstīt, ko “Rīgas Apriņķa Avīze” un tās priekšgājēji rakstījuši dažādu gadu un laiku septembros. Pirmā doma: nu kas gan cits, ja ne mācību gada sākums, būs dominējošais temats septembra, sevišķi mēneša sākuma datumu, numuros, jo īpaši “vecajos laikos”! Kā tad audzinās jaunos komunisma cēlājus? Un tādā garā... Ne gluži tā!

Ir gan arī par mācībām, kā to lasām 1999. gada 3. septembra avīzē, taču kopumā temats nav izteikti galvenais. To pārspēj ražas novākšana, kā lasām, piemēram, 1959. gada 2. septembra “Darba Balss” rakstā “Skolēni izaudzējuši varenu kukurūzu”. Raugi, ejot gar kolhoza “Cīņa” laukiem (tagad Rīgas pilsētas un Stopiņu novada teritorija), varot redzēt, ka aptuveni hektāra platībā šī kultūra padevusies sevišķi gara un kupla. Garums pārsniedzot divus metrus. Šo vareno kukurūzu izaudzējuši Biķeru septiņgadīgās skolas 6. klases audzēkņi un skolotāja Āboltiņa. Par savu sasniegumu jaunie kopēji stāsta: “Kukurūzu sējām ar rokām kvadrātligzdās. Augšanas periodā divas reizes ecējām un vienu reizi pamatīgi ravējām. Visā platībā devām virsmēslojumu – 100 kg slāpekļa mēslojumu. Tas arī viss. Te mūsu panākumu atslēga.”

Starp citu, interesantas ir arī t. s. sociālistiskās sacensības tabulas, kas rāda, cik kartupeļu katrs kolhozs novācis no hektāra, kādi ir vidējie izslaukumi vai gaļas realizācija. Taču toreizējā Rīgas rajona komunistu vadoņi ir pieļāvuši lielu paviršību, publicējot izslaukuma skaitļus 4. septembrī. Paši izslaukumi vēl pusbēda, bet kā varēja gadīties, ka 1959. gadā, kad Hruščovs jau bija devis “partejisku novērtējumu” Staļina kultam un izmetis šamo no mauzoleja, Pierīgā vēl arvien ir Staļina kolhozs?! Tiesa, izslaukumi tur vāji – kaut kur tabulas lejasgalā. Taču briesmīgākais, ka pēdējo vietu izslaukumos ieņem... Ļeņina kolhozs. Varēja taču citādāk to tabulu iegrozīt! Zināms taču, kā tapa padomju laika statistika.

Patīkami lasīt par veikalu lietām tālajā 1969. gadā. Liels talants uzrakstīt par tukšajiem veikalu plauktiem tā, it kā valdītu pārpilnība. 10. septembra “Darba Balss” rubrikā “Rajona goda plāksne” ir raksts “Sava amata prasme”, kurā stāstīts par Rīgas rajona patērētāju biedrības 21. rūpniecības preču veikalu Ropažu centrā.

No apkārtējiem kolhoziem un ciema te diendienā iegriežas daudz pircēju. Katram ir sava vajadzība. Vieni aplūko apģērbus, citi jautā pēc apaviem, kultūras un saimniecības precēm. Veikala vadītāja Antonija Gibele katram pircējam laipni parāda vēlēto preci, dod padomu, kas labāk piestāv, kas izdevīgāks un piemērotāks. Veikalvede tirdzniecībā nostrādājusi jau ilgus gadus un teicami apguvusi sava aroda prasmi. Ropažu rūpniecības preču veikalā vienmēr ir bagātīgs preču klāsts.

1989.gada 2. septembrī “Darba Balsī” pavisam citi akcenti. Esam sākuši runāt un rakstīt par garīgām lietām. Autore R. Kārkliņa rakstā “Dievnams cilvēkā” atgādina par garīgo atmodu.

“– Vai tev ir nams?
– Ir, ir. Māja, dārzs, mašīna. Savs dārzs, prieka stūrītis.
– Vai tev ir Dieva nams?
– ?!
Mūžīgā steigā ne vienmēr visam ir pieticis laika...

Šodien, kad zem soļiem nejūtam stingru pamatu, tas ir zudis, it kā izsists no kāju apakšas. Ļaudis vīlušies vadītājos, valstsvīros, izgaisuši skaistie solījumi, aizskanējušas daudzsološas runas, cilvēkiem atvērušās acis, ausis – ir skaidrs, ka esam tikuši neganti krāpti. Piezogas vilšanās sajūta un vairs neatkāpjas. Devalvētas patiesās vērtības – krietnums, labestība, mīlestība. Sabiedrība rauga saskatīt citu ceļu uz nākotni. Ko liksim zaudētā vietā? Atskan sauciens pēc garīguma. Dodiet stiprumu dvēselei! Kur meklēt, kur rast spēka avotus?

Šis ir laiks, kad draudzēm atdod to dievnamus, kad cilvēki vienaldzīgi nepaiet garām sakrālajām celtnēm. Ar citādām acīm lūkojamies uz baznīcu. Ne vairs skatot tikai tās ārējo veidolu vien. Kaut kā dziļāk. Ar tādu kā iekšēju redzi.”

1999.gada 3. septembrī “Rīgas Apriņķa Avīzē” publicēts Maijas Grīnšteines raksts “Kā iesācies skolas gads?”. Interesanti salīdzināt, turklāt vairākas problēmas aktuālas arī šodien. “Pēc operatīvās informācijas datiem, 1. septembrī rajonā mācības sākuši 18 695 skolēni. No tiem 1.–9. klasēs – 16 534, bet vidusskolas klasēs – 2174. Visvairāk audzēkņu gadu simteņa un tūkstošgades mijā zinības apgūst Olaines 2. vidusskolā – 1290. Ādažu un Salaspils 2. vidusskolā arī pāri tūkstotim. Bet pirmklasnieku skaits šoruden vislielākais Salaspils 2. vidusskolā – vesels simts, Ādažos – 93, Salaspils 1. vidusskolā – 90.

Rajona skolās darbu uzsākuši 12 jaunie speciālisti, bet 15 pedagogu aizgājuši pensijā. Samērā liels skaits – 43 – skolotāji pieņemti darbā bez speciālās pedagoģiskās izglītības. Un tomēr tas nav sliktākais. Satraukumu izraisa fakts, ka vairākās skolās pietrūkst mācību priekšmetu skolotāju. Tā, Baldones vidusskolā un Siguldas Valsts ģimnāzijā 263 skolēniem vajadzīgi angļu valodas pasniedzēji (brīvas trīs vietas), Krimuldas un Salaspils 1. vidusskolā tūkst vēsturnieka, Zvejniekciema vidusskolā un Salas pamatskolā – latviešu valodas un literatūras skolotāja. Tāpat vēl nepietiek pedagogu matemātikā, amatu mācībā, valsts valodā un sportā. Tātad valdības solītais algu paaugstinājums tiek ļoti gaidīts.”

Jo tuvāk mūsdienām, jo vairāk dažādu baumu, nepārbaudītas vai nedrošas informācijas. Nav jau pašreizējais vēriens, bet par “zemestrīci” Salaspilī interesanti lasīt. Tātad – “Rīgas Apriņķa Avīze”, 2009. gada 11. septembris, Zanes Brīvmanes raksts “U. Nulle: Zemestrīce Salaspilī nav notikusi”.

“Vairākos plašsaziņas līdzekļos vakar izplatīta informācija, ka trešdien plkst. 11.31 netālu no Salaspils bijusi zemestrīce, kuras stiprums pēc Rihtera skalas 2,7 balles.

Zemestrīces epicentrs atradies Salaspils novadā, septiņus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Salaspils, informē Eiropas un Vidusjūras reģiona seismoloģijas centrs. Tāpat centrs darījis zināmu, ka zemestrīces epicentrs bijis ne dziļāks par 40 kilometriem un tas uzskatāms par nelielu dziļumu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Zemes dzīļu resursu nodaļas vadītājs Uldis Nulle RAA sacīja, ka informācija par zemestrīci, kas notikusi Salaspils apkaimē, “ir nekorekta. Mēs esam neizpratnē, no kurienes vispār parādījusies ziņa par zemestrīci. To trešdien nav fiksējušas ne Skandināvijas stacijas, ne arī pats informācijas avots – Vidusjūras centrs,” RAA sacīja U. Nulle.

Viņš RAA apstiprināja, ka salaspiliešu satraukumam nav iemesla, pagaidām nav skaidrs, kā izplatījusies nekorekta ziņa.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.