Ekonomists: Latvijas rūpniecībā gaidāms sarežģītākais brīdis kopš krīzes

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un līdz ar to pēdējo trīs mēnešu rezultāti apstrādes rūpniecībā kopumā ir vājākie kopš 2016. gada sākuma. Lēnā izaugsme rūpniecībā šobrīd daļēji ir saistīta ar koksnes cenu kritumu un tā ietekmi uz kokapstrādi, taču liela nozīme ir arī kopējam ekonomiskajam fonam pasaulē un it īpaši Eiropā, jo līdzīgu izaugsmes tempu bremzēšanās rūpniecībā šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Lai arī kopumā pasaules ekonomika turpina augt un šī brīža situāciju noteikti nevaram salīdzināt ar to, kas bija pirms 10 gadiem, taču diemžēl negatīvo ziņu plūsma pasaules lielākajās ekonomikās turpinās un ar to jārēķinās arī Latvijas uzņēmējiem. ASV un Vācijas rūpniecības noskaņojums septembrī ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada jūnija, un pēdējos mēnešos tas strauji pasliktinājies arī Zviedrijā, kur tas ir zemākais kopš 2013. gada. Vācijas rūpniecības noskaņojums nu jau kļūst diezgan kritisks un tas jau sāk ietekmēt arī citas ekonomikas nozares. Tā nav laba ziņa priekš Latvijas ražotājiem, jo iekšējā patēriņa, pakalpojumu un būvniecības noturība Eiropā līdz šim ļāva mūsu eksporta nozarēm strādāt ar plusiem.

Salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem lielas izmaiņas Latvijas apstrādes rūpniecības tendencēs gan augustā nav vērojamas. Straujāk augošās nozares joprojām ir metālapstrāde, elektrisko iekārtu, kā arī optisko iekārtu un datoru ražošana, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu auguši par 20,9%, 15,1% un 9,8%. Taču citās nozarēs situācija nav tik iepriecinoša, un augustā pirmo reizi vairāk nekā triju gadu laikā to nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājās, ievērojami pārsniedza tās, kur ražošanas apjomi aug.

Vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējiem apstrādes rūpniecības rādītājiem augustā veidoja kokapstrāde, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 6,4%. Tas gan nav liels pārsteigums, un kritums šajā nozarē jau iepriekš bija gaidāms, jo pērnā gada augstās koksnes cenas bija acīmredzami īslaicīgs fenomens.

Taču mīnusi augustā vērojami arī citās nozarē. Piemēra, dzērienu ražošana sarukusi par 14,2%, apģērbu par 16%, ķīmisko vielu par 11% un auto detaļu par gandrīz 6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, un tas jau liecina par vispārīgu vājumu rūpniecībā nevis atsevišķu nozaru neveiksmēm. Vienlaikus gan kopējos rūpniecības rezultātus augustā ir uzlabojusi enerģētika, kur pēc ilgstoša ražošanas apjomu krituma dēļ sausuma atkal ir atsācies pieaugums, taču arī tas būs pārejošs.

Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā Latvijas rūpniecībā gaidāms sarežģīts periods, tomēr precīzas prognozes izdarīt ir ļoti grūti un rūpniecības sniegums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem. Līdz šim mūsu rūpniecība ir demonstrējusi pietiekami labu noturību pret izaugsmes bremzēšanos Eiropā, taču kopš pērnā gada nogales jau pasūtījumu apjoms rūpniecībā ir jūtami mazinājies un vienlaikus pieaug krājumu līmenis.

Tas liek būt piesardzīgam par mūsu rūpniecības izaugsmes perspektīvām un domāju, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums nepārsniegs 2,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt vēl zemāks. Ilgākā termiņā gan mūsu rūpniecības izaicinājumi vairāk ir saistīti ar iekšējiem faktoriem. Nelabvēlīga demogrāfija un atvērts darba tirgus rada lielu spiedienu uz darba algām, kas jau ilgāku laiku aug straujāk par produktivitāti.

Pagaidām uzņēmumi šo algu kāpumu notur daloties ar peļņu un atliekot investīcijas, bet ir skaidrs, ka tuvākajos gados visām nozarēm un uzņēmumiem darbinieku, visticamāk, nepietiks, tādēļ būs jādomā par investīcijām automatizācijā vai jauniem biznesa modeļiem.