Mārcis Bendiks. Aptaujas, patiesība un taisnīgums Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks
Foto - arhīvs
Dzirdu sašutumu par svaigākās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kuri TV ziņu raidījumā tiek stādīti priekšās daiļos grafikos un kustīgos krāsu stabiņos. Nu kā tad tā, nu kā tad tā! Nu kā tā var būt, ka jaunkomunistu jēkāpistu pēdējo nedēļu spožās izgāšanās bezkompromisa tiesiskuma jomā pavada milzīgs reitingu kāpums?!
Atgādināšu, pēc tam, kad atparisti ar laipnu premjera palīdzēšanu straujā manevrā pārapstiprināja amatā Valsts drošības dienesta šefu (kurš bija viens no jēkāpistu iecerētās tīrīšanas punktiem), Jaunās konservatīvās partijas ministri valdībā sarīkoja sen neredzētu histēriju, lai piespiestu neapstiprināt amatā Latvijas Universitātes rektoru. Taisnīgā tiesa Muižnieka kungu mierīgi apsēdināja atpakaļ viņa kabinetā, un tas tak būtu jāvērtē kā reāls pliķis visai bezkompromisa tiesisko hunveibinu koncepcijai, vai ne?!
Piedevām Bordāna kungs jau mēnešiem draud nokopt no amata jēkāpistu tīrīšanas saraksta galveno figurantu Ģenerālprokuroru Kalnmeiera kungu, uzkūda līdzskrējējus, varonīgi uzstartē draudīgo atstādināšanas mehānismu, un še tev – pļurkt! Rezultātā kārtējā pļeka. Atstādināšanu pamatojoši pārkāpumi nav atrasti, Bordāna kungam kārtējo reizi jāapslauka ģīmis pēc izgāšanās. Bet Jaunās konservatīvās partijas (JKP) reitings aug. Kur patiesība? Kur taisnīgums, galu galā?
Jautājumā par patiesību būs vietā nedaudz garlaikojošs atgādinājums par to, ko tad tās aptaujas īsti rāda, proti, par attiecībām starp aptaujām, patiesību un to, ko mums rāda televīzijā.
Aptaujas nav nedz referendums, nedz vēlēšanas, tajās piedalās nevis vairāki simti tūkstošu vēlētāju, bet tikai apmēram tūkstotis (pēdējā TV prezentētajā konkrēti 882) respondentu. Reitinga skaitļi ataino šīs zinātniski pamatoti atlasītās grupas atbildes, un dabiskā kārtā šāda metode jau no sākta gala paredz statistisku kļūdu, konkrētāk – lielākajai daļai no mūs interesējošiem skaitļiem kļūda ir robežās no 1,5% līdz 2%.
Tai brīdī, kad TV ziņu raidījums nemaskēti pārtop par šovu un rāda mums milzīgās pārmaiņas partiju reitingos un kustību vietu rindojumā, lūgtum, atcerieties: tās ir blēņas! “Milzīgās pārmaiņas” visbiežāk nepārsniedz šo jau datos iemontēto kļūdas lielumu, un ziņa, ka reitings palēcies par 1,2% vai graujoši nogāzies par 1,6%, ir tās autora dulburības apliecinājums, ja ne kas sliktāks.
Zināma nozīme gan ir tendencēm mēnešu griezumā, proti, ja šāds statistisko kļūdu lielumu nepārsniedzošs pieaugums vai kritums ir vienā virzienā vairākus mēnešus pēc kārtas. Un te nu mēs esam nonākuši pie otrās tēmas – taisnīguma.
Vai tas ir taisnīgi, ka tie, kuri uzskata par pamatotu nepildīt pašu vienprātīgi atbalstīta likuma prasību par algu paaugstināšanu veselības aizsardzībā, bet bezkaunīgi stumj cauri daudzmiljonu palielinājumu paši savu partiju finansēšanai, nesaņem sodu caur reitingu kritienu uz nulli? Dižatparista Pūces kunga argumentāciju taču visi ievērojām, sak, partijām jāpiesviež miljoni, jo tā ir arī kaimiņvalstīs. Kad šamajiem atgādina, ka tur ir arī citādas minimālās algas un neapliekamie minimumi, tad izrādās, ka šis arguments paņemts “pārāk plaši un ārpus konteksta“. Un reitingi gan “Vienotībai“, gan “Attīstībai/Par! “ ij nepakust no vietas.
Vai, piemēram, tas ir taisnīgi, ka tikai caur atturīgi elegantu nekā nedarīšanu nacionāļi saviem reitingiem ir panākuši pieauguma tendenci?
Tad nebrīnīsimies par jēkapistu reitinga “milzu pieaugumu” par veseliem 0,9% pie iespējamās kļūdas 1,7%! Šī pieauguma seguma patiesumu jau iztirzājām, bet taisnīgums ir pavisam vienkāršs, proti, apmēram 7,2 ± 1,7% sabiedrības šis piegājiens – rīkoties pēc revolucionāri komunistiskās pārliecības, nevis pēc likuma – šķiet pieņemams un pareizs. Un ne jau aptaujas tur pie vainas.